Kalendārs

Intervija LTV1 raidījumā “100.panta preses klubs” (03.12.2010.)

Get the Flash Player to see this player.

Get the Flash Player to see this player.

Mareks Gailītis, žurnālists: “Jā! Esiet sveicināti! Labvakar šajā piektdienas vakarā. Ēterā “100.panta Preses klubs”. Valdība jau nākamnedēļ plāno Saeimā iesniegt nākamā gada valsts budžetu un patiesībā vairāk vai mazāk tur viss ir skaidrs, kā nodoklī tiks celti, kādas nodevas, kādi pabalsti. Nu patiesībā utt. un tā joprojām par to ir daudz runāts un daudz diskutēts. Bet, manuprāt, vēl joprojām ir daži jautājumi, kas tā līdz galam arī īsti nav atbildēti. Un viens no būtiskākajiem – vai koalīcijas partneri “Vienotība” un Zaļo zemnieku savienība visos jautājumos ir panākuši consensusu. Vai tomēr Saeimā, kad tiks izskatīts šis budžets un tiks pieņemts budžets, ir no koalīcija partneriem sagaidāmi daži pārsteigumi? Un tad šos un vēl citus jautājumus mēs uzdosim šī vakara raidījuma viesim – vienam no Zaļo zemnieku savienības līderiem, Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Labvakar, Lemberga kungs!”

Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs, partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētājs: “Labvakar!”

M.Gailītis: “Protams, “100.panta Preses klubs”, protams, žurnālisti – Eva Lūse, Latvijas Radio. Labvakar, Eva!”

Eva Lūse, žurnāliste (Latvijas Radio): “Labvakar!”

M.Gailītis: “”Dienas Bizness” – Madara Fridrihsone.”

Madara Fridrihsone, žurnāliste (“Dienas Bizness”): “Labvakar!”

M.Gailītis: “Sveicināti! Un žurnālists Māris Zanders.”

Māris Zanders, žurnālists (“Radio SWH”): “Labvakar!”

M.Gailītis: “Sveicināti, Māri! Protams, gaidām arī Jūs viedokli interaktīvās aptaujas balsojumā, un jautājums mums šovakar skan sekojoši: Kā Jūs vērtējat Dombrovska valdības darbības sākumu? Nu šodien mums ir tā kā 3. datums. Faktiski ir mēnesis kopš strādā Dombrovska valdība, un faktiski divi mēneši kopš strādā jaunā Saeima. Tātad atbilžu varianti: ir gaidītais rezultāts; Jūsuprāt, solījumi netiek pildīti vai trešais variants – varētu būt arī labāk.

Lemberga kungs, nu Jums šodien tāds smags vakars. Trīs žurnālisti – spēcīgi, atpazīstami, tā kā nu.. Tad sāksim mēs, ja. Valdības veidošanas laikā Jums bija ļoti aktīva pozīcija. Jūs piedalījāties tikšanās, sarunās, komentējāt, analizējāt. Tagad, kad tiek pieņemts šis svarīgākais nākamā gada dokuments, kas skars mūs visus, Jūs tā kā esat nedaudz pagājis malā un pat ar tādu tā kā opozīcijas skatu uz to skatāties. Kāpēc tā?”

A.Lembergs: “Nu, es domāju, ka teikt, ka es aktīvi piedalījos valdības veidošanā, tas būtu stipri pārspīlēts. Faktiski es biju tikai divās tikšanās reizēs, un vairāk es arī tai procesā tieši personīgi nepiedalījos, jo es biju, pirmkārt, viens no momentiem ir tāds kaut vai, ka es biju domājis, ka tas viss notiks ātrāk un man bija ieplānots atvaļinājums, ko es nepārcēlu. Otra lieta – tur tik strauji mainījās tās domas “Vienotībai”, ka viņām pat bija grūti izsekot. Vienā dienā sarunā vienu, otrā dienā ir kaut kas cits. Bet nu tas process, kā zināt, gāja turpat mēnesi, un tas noslēdzās ar rezultātu kādu viņš ir. Kas attiecas uz budžeta veidošanu..”

M.Gailītis: “Jā.”

A.Lembergs: “.. tad mana pieeja ir tāda, tātad šī ir Dombrovska kunga valdība. Premjers ir Dombrovskis. Viņš ir izvēlējies savu finanšu ministru. Un budžeta veidošanas procesā tātad stūrakmeņi ir vairāki un sekojošie: pirmais – Dombrovskis un Vilks ir veikuši sarunas, nu, Dombrovskis arī pirms vēlēšanām, tagad pēc vēlēšanām sarunas, oficiālas sarunas ar Eiropas Komisiju, Valūtas fondu jautājumos, kas skar budžetu. No Zaļajiem zemniekiem tur neviens nav laists klāt. Neviens nav piedalījies. Līdz ar to..”

M.Gailītis: “Bet Zaļie zemnieki ir izrādījuši iniciatīvu, ka gribētu piedalīties?”

A.Lembergs: “Protams, tas bija gan iepriekšējās valdības laikā, gan arī tagad. Tas būtu tikai normāli. Ja es būtu premjers, es obligāti to darītu. Lai tieši piedalās sarunās, un tad ir vairāk saprotams, kāpēc ir tāds rezultāts. Kāpēc ne šitāds? Kāpēc ir tur 280 konsolidācija, nevis 275 u.tml.? Tātad Zaļie zemnieki nav bijuši šajā te procesā, un tas ir ļoti būtisks process, jo šo sarunu rezultātā veidojas pēc būtības mūsu valsts 2011., zināmā mērā 2012.gada nu budžeta, nu faktiski skelets. Lūk, tā ir viena lieta. Otra lieta ir tātad – par cik nu tur kādas vienošanās premjeram, finanšu ministram ar tiem, kas mums šobrīd priekšā raksta, kā dzīvot, tad, protams, ir ļoti grūti pēc tam ielekt iekšā šajā procesā, jo faktiski tiek atnests un pateikts: tā – konsolidācija 280; tā no.. izdevumos tik, ieņēmumos tik. Un tiek iedotas, teiksim, nu tā kā Zaļajiem zemniekiem.. Nu ko mums iedeva, piemēram, ja? Ko Jūs redziet..”

M.Gailītis: “Bet Jūs tomēr esat nu vienīg..”

A.Lembergs: “.. astoņ.. Jā, es pabeigšu!”

M.Gailītis: “Jā, bet Jūs esat vienīgais..”

A.Lembergs: “Re kur divas lapiņas! Divas lapiņas! Tagad mēs runājam par valsts budžetu, par vairāk kā trim miljardiem. Nu, kā Jūs domājiet, cik man viegli runāt par šīm lapiņām? Un tad, kad mēs 18.novembrī starp dažādiem svētku pasākumiem līdz salūtam un pēc svinīgā, kas tur ir tur dienā par pasākumu, Zaļo zemnieku valdē mums tika prezentēts budžeta konsolidācijas projekts uz divām lapiņām, nu, tad, protams, varēja izvērsties diskusija pēc būtības tikai par to sadaļu, nu kurā es varu pietiekami ātri noorientēties, piemēram, bez kaut kādas nu ļoti lielas papildus sagatavošanās. Nu teiksim, tā vija pašvaldību sadaļa. To mēs arī pietiekami detalizēti izrunājām, un tam bija arī konkrēts rezultāts.”

M.Gailītis: “Jā, bet Jūs esat, nu, otrs koalīcijas, otrs, līdz ar to arī vienīgais koalīcijas partneris. Vai tad nu Jums tomēr nav šīs tiesības un arī šis pienākums patiesībā pateikt Dombrovska kungam: mēs arī gribam runāt! Tad varbūt Zaļo zemnieku savienībā pat patiesībā izrāda kaut kādu vājumu, ka nepiedalās šinīs sarunās?”

A.Lembergs: “Nu kā ne.. Pagaidiet! Nu es jau teicu, kas piedalīsies sarunās, to lemj valdības vadītājs. Nu izlēma tā, ka tā. Otrkārt, kas attiecas uz budžeta sastādīšanu, mēs vispār to, to redzu stipri savādāk. Uz šo brīdi Latvijas valsts 2011.gada budžeta projekts nav redzams. Nav redzams. Pēc manām domām, var runāt par budžeta ieņēmumu daļu, bet īpaši par izdevumu daļu tad, ja ir pilns 11.gada budžeta projekts un kad ir iespējas detalizēti iet pa visām tā sadaļām līdz pat katrai iestādei, katrai juridiskai personai, ja ir tāda gribēšana, ir tāds laiks u.tml.. Šobrīd 11.gada budžeta projekts nav.”

M.Gailītis: “Ok.”

A.Lembergs: “Tas it kā būšot, būšot 6. datumā valdībā un 7-tajā tiks iesniegts.”

M.Gailītis: “7-tajā Saeimā.”

M.Fridrihsone: “Lemberga kungs,..”

A.Lembergs: “Nu kā Jūs domājiet, tas laiks, teiksim, starp 6-to un 7-to tur starpā ir tikai viena nakts, ja. Ko tur var izanalizēt?”

M.Fridrihsone: “Lemberga kungs, man tāds jautājums: principā mēnesi pēc vēlēšanām Jūs tā kā piedalījāties šajā valdības veidošanas procesā. Kas Jums liedza tajā mēneša laikā jau sākt runāt par to budžetu? Paprasīt kaut kādus izejas datus, sākt izstrādāt savus priekšlikumus. Kur tā problēma bija? Kādēļ Jūs nesākāt par to runāt?”

A.Lembergs: “Tātad Zaļie zemnieki atšķirībā no opozīcijas pirms vēlēšanām prasīja koalīcijā no, no valdības vadītāja un no Finanšu ministrijas, lai valsts 2011.gada budžets tiktu iesniegts līdz 1.oktobrim. Ar tādu domu, ka nu iespējams startēs sekmīgi tā koalīcija vēlēšanās un līdz tam jau redzētu un varētu tik tiešām, kā Jūs sakāt, analizēt. Bet ko var analizēt, ka es Jums saku, ja mums par to, kur es piedalījos, 18.novembrī iedeva divas lapiņas. Kad mēs teicām, mīļie, man neder šitas te. Man vajaga, ja te ir ierakstīts, pieņemsim, Finanšu ministrija, tad man vajag izvērstu Finanšu ministrijas budžetu izdevumu daļā: 8-totā gada fakts, 9-tā gada fakts, 10-tā gada gaidāmais fakts, 11-tā gada plāns, 12-tā gada plāns..”

M.Fridrihsone: “Bet..”

A.Lembergs: “.. ar attiecīgiem procenta izmaiņām, pie tam detalizētā griezumā.”

M.Zanders: “Bet tā ir izdevumu daļa. Bet, kas attiecas uz nodokļu daļu, Jūs gribat teikt, ka Brigmaņa kungs nepazīst internetu, viņš nemāk ieiet Finanšu ministrijas mājas lapā un izlasīt pamatnostādnes par nodokļiem, kas tur mētājās jau nu pāris mēnešus jau..”

A.Lembergs: “Pagaidi, nu viena lieta jau..”

M.Zanders: “Kas ir.. kas ir tāds, kas pēkšņi tik ļoti Jums nav bijis zināms?”

M.Fridrihsone: “Jā, vēl, starp citu, Zaļajiem zemniekiem, es atvainojos, Māri, viņiem jau ir arī pieejams pagājušā gada budžeta..”

M.Zanders: “Tieši tā!”

M.Fridrihsone: “.. paskaidrojums. Jums kādreiz ir varbūt kāds rādījis. Tās tādas trīs ļoti biezas grāmatas. Tur tūkstošiem lappušu ar pietiekoši izvērstu tādu analīzi. Kas Jums liedz, piemēram, paņemt šo iepriekšējā gada, skatīties šo izvērsto analīzi un teikt: lūk, šite var griezt nost. Kas Jums liedz to darīt? Jūs to variet darīt gada garumā principā.”

A.Lembergs: “Nekas tamlīdzīgi. Tātad, ja runājam.. divi jautājumi bija, tā kā, ja es atbildu uz abiem vai uz pēdējo?”

M.Gailītis: “Uz abiem droši vien, jā!”

A.Lembergs: “Uz abiem. Jā. Ja iet runa par tātad nodokļu politikas pamatnostādnēm, tad tās ir pamatnostādnes, ja, un, un, un, un, kā tiks piedāvāts, kāda nodokļu politika tiks piedāvāta uz nākošo finanšu gadu, vēlams ne tikai uz vienu gadu, bet, protams, uz ilgāku laiku, tas ir atkarīgs no tā, kādi mērķi tiek stādīti, veidojot budžetu. Par cik šajā gadījumā, kā mēs visu laiku dzirdam, galvenais mērķis ir konsolidācija, kaut gan budžeta galvenais mērķis nevar būt konsolidācija, budžeta mērķi ir pavisam faktiski citi. bet nu labi, šobrīd ir konsolidācija, tad, protams, ir atkarīgs no šīs ieņēmumu-izdevumu bāzes, no šīs bilances un tad ir atkarīga attiecīgi ieņēmumu daļa un izdevumu daļa. Un es nesaprotu, kā var nodarboties ar konsolidāciju, ja nav redzams budžeta projekts. Saprotiet – es tā neesmu pieradis strādāt. Es esmu pieradis strādāt, ka manā rīcībā ir pilns apjoms, un tad mēs ejam cauri visas sadaļa un skatāmies, kur mēs varām.. Pie tam, ja es vēlos, es varu redzēt katrai automašīnai, cik mašīna veca, cik ir nobraukums, kāds ir bijis viņai tas kilometru limits iepriekš, cik ir uz šo gadu, cik ir benzīna limits, cik tas viss maksā utt.. Uz katru.. par katru mobilo telefonu, par katru mobilo telefon.. Tas jau nenozīmē, ka, kad.. Bet tāda iespēja ir. Cita lieta, vai līdz tam visos gadījumos aiziet. Protams, ka nē. Jeb arī, pieņemsim, Brīvības ielā ir kāda valstij piederoša ēka, tad man ir iespēja šajā ēkā uzzināt īres maksu par jebkuru īres telpu. Tāds.. tā es saprotu budžeta izdevumu daļas kontroli, ja. Un, ja Jūs sakāt, ka tur tūkstoti la.. tūkstots lapas ir pieejamas internetā, tad redzat, lai Jūs sastādāt budžetu, Jums vajag redzēt nevis to, ko ieplānoja 2009.gada decembrī, bet Jums vajag redzēt gaidāmo izpildi. Ja Jūs neredzat gaidāmo izpildi, tad Jūs spēlējat ar gadu veciem, ā.. nu tādiem program.. prognozēm par budžetu.”

M.Fridrihsone: “Jūs gribat pateikt, ka tur nevar nelietderīgos tēriņus atrast.”

A.Lembergs: “Nevar. Tas nav iespējams.”

M.Fridrihsone: “Jūs nevarat apskatīties tā uz.. un pateikt, teiksim, Valsts..”

A.Lembergs: “Nevar.”

M.Fridrihsone: “.. prezidenta kancelejā nav vajadzīga Heraldikas komisija, kura izstrādā heraldikas sistēmu valstī.”

A.Lembergs: “Lai spriestu, teiksim, par Heraldikas komisijas, teiksim, tēriņiem, ja. Tad jāredz, kāds ir tas gaidāmais fakts, un tad ir vajadzīgs šīs komisijas budžets. Tātad darba algas fonds, sociālie maksājumi, komandējumi..”

M.Fridrihsone: “To visu tur var atrast.”

A.Lembergs: “.. utt., utt., utt.”

M.Zanders: “Bet es vienkārši nesaprotu, ko Jūs ar to gribat teikt, ka ir nabaga Zaļie zemnieki, kuriem nu tā ir sanācis, ka viņi ir atstumti no sarunām. Pie sarunām viņi netiek palaisti, budžets viņiem tiek nomests priekšā, un līdz ar to tad ir jautājums īstenībā, ko Jūs rekomendēsiet Brigmanim un Zaļajiem zemniekiem?”

A.Lembergs: “Jā, nu..”

M.Zanders: “.. ja viņi tik tādā situācijā?”

A.Lembergs: “Nu, varbūt nākošo secību iesim. Nākošās secība, kas ir, tas ir budžeta pieņemšanas plāns. Tad, kad viņu prezentēja Zaļo zemnieku valdē, es arī tajā brīdī piedalījos, es teicu, ka šis plāns ir nepieņemams tāpēc, ka, realizējot šāda veida dinamisku budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas plānu, nav iespējams tajā procesā reāli piedalīties, jo, jo, tur nav laika nekādai analīzei, nekādai diskusijai. Nav analīzei gan koalīcijas iekšienē, gan arī ar, ar.. jeb nu tā saucamajiem, kā viņus sauc, sociālie partneri, vai kā tur gudri sauc, ja. Ar šiem te – nu tur Pašvaldību savienība, tur tāda komiteja, šitā..”

M.Gailītis: “Arodbiedrības.”

A.Lembergs: “.. arodbiedrības u.tt…”

M.Fridrihsone: “Bet, Lemb..”

A.Lembergs: “.. un mēs tik tiešām redzam. Pa priekšu tiek pieņemts, pieņemts, nu, apstiprināts jau, kāds būs tas.. kāda būs šī konsolidācija, un pēc tam sāk runāt. Tāpēc, ka tur, bet tu.. Un redzat, bet tad ir tā, bet, ja šo neies, tādā gadījumā nevarēs iesniegt Saeimā, tādā gadījumā nevarēs pieņemt pirmajā lasījumā laikā, otrajā, un šajā gadā nebūs budžets. Ja šajā gadā nebūs budžets, tad vajag vienu 12-to gadu no iepriekšējā budžeta, un tad katru gadu veidojas nepieņemams pārtēriņš jeb deficīts, kas būtiski pārsniegs to, ko vajadzētu tā. Un tad tā vārdsakot viss..”

M.Gailītis: “Vārdsakot Finanšu ministrijā izrēķināts – tie ir kādi septiņi miljoni.”

A.Lembergs: “.. kāršu namiņš sabr… Un Jums faktiski ir tikai divi varianti: vai nu piekrist, ko piedāvā Finanšu ministrija jeb arī, jeb arī, jeb arī iznāk nu bez maz atstāt valsti, nevis nez maz, bet atstāt valsti bez obligāti vajadzīga budžeta.”

M.Zanders: “Bet tad izrādās, ka Zaļie zemnieki kaut kur nokļūdījās.”

A.Lembergs: “Kādā ziņā?”

M.Zanders: “Nu, ka viņiem vajadzēja kaut kur pieņemt stingrāku nostāju.”

A.Lembergs: “Nu, bet kādu stingrāku nostāju?”

M.Zanders: “Nē, es nezinu! Vienkārši tagad..”

A.Lembergs: “Pateikt.. Dievs ar viņu, pieņemsim budžetu janvāra beigās?”

M.Zanders: “Jau pašā sākumā. Jo saprotiet, Jūs tagad atnākat un sakāt, ka pats mehānisms..”

A.Lembergs: “Es Jums stāstu patiesību.”

M.Zanders: “Ok! Lai tā būtu, ka viss..”

M.Fridrihsone: “Bet man lieka..”

M.Zanders: “.. ir bijis pareizi, un, ka, respektīvi, nav pareizs mehānisms bijis..”

M.Gailītis: “Ko darīt?”

M.Zanders: “.. bet tad, ko tad darīt?”

A.Lembergs: “A, es Jums pateikšu, ko es piedāvāju. Es, pirmkārt, piedāvāju mainīt Saeimas vēlēšanu datumu, jo..”

M.Zanders: “Wov!”

A.Lembergs: “Nu kā! Ja būtu Saeimas vēlēšanas notikušas, pieņemsim, augustā, tādā gadījumā valdība būtu sākusi strādāt septembrī un uz 1.oktobri varēja iesniegt budžeta projektu. Iesniegt uz 1.oktobri, nu izstrādāt vismaz budžeta projektu, tad būtu mums nevis tā, kā tagad, tur viens mēnesis, bet mums būtu trīs mēneši. Un tas būtu pavisam cits stāsts..”

M.Gailītis: “Jā, bet tad tas jau iet nākotnes perspektīvā.”

A.Lembergs: “.. jo katru gadu, jo arī, arī pēc likuma, ja pēc jaunās valdības, nu tā teik.. saņ.., kad jaunā valdība saņem atbal.. nu atbalstu no Saeimas, četri mēneši. Nu kad var ātrākais? Tas ir novembra sāk.., ātrāk nevarēja, kā bija tagad. Četri mēneši – novembris, decembris, janvāris, februāris. Nu tad ko Jūs. A vēl jau neaizmirstiet, jautājums ir saistīts ne tikai ar valsts budžetu. Vēl jau ir pašvaldību budžeti. Pašvaldību budžeti arī nevar tikt stiprināti, kamēr nav apstiprināts valsts budžets, kurā ir precīzi nodefinēts, nu tur ir saikne starp pašvaldībām un valsts budžetu, ja.”

M.Gailītis: “Protams.”

A.Lembergs: “Nu, lūk! Un tā iznāk reizi četros gados mums sākas šādas problēmas. Pie tam šajā gadījumā jau premjers nemainījās, kas ir nebūt nemaz, nu varbūt zināt.. nu nevar teikt, ka tas ir ļoti tipiski, ja. Tikpat labi varbūt, ka viņš ir pilnīgi jauns, pilnīgi jauna koalīcija un tad, ja viņiem jāsāk no nulles, tad viņi 100% nevar iesniegt budžeta projektu līdz gada sākumam.”

M.Gailītis: “Eva!”

E.Lūse: “Jūs viens pats tā domājiet zaļzemniekos, vai visi pārējie arī, un kādu secinājumu tad izdarīt skatītājiem, tad Jūs viņu atbalstāt, atbalstīsiet šo budžetu, neatbalstīsiet. Jūs taču neko nesaprotat, kas tur īsti notiek?”

A.Lembergs: “Es Jums, es Jums stāstu savu redzējumu.”

E.Lūse: “Bet tas ir tikai Jūsu personīgais?”

A.Lembergs: “Bet, bet tātad šī ir Dombrovska kunga valdība, kuras veidošanu es esmu arī atbalstījis. Un Dombrovska kungs ir izvēlējies savu budžeta pieņemšanas taktiku laikā, telpā un termiņos. Un es tieši nepiedalos šajā procesā, jo man ir cits redzējums, kā es to darītu. Bet, ja es sākšu tagad uzspiest savu redzējumu, kā tas būtu darāms, tad šo te budžetu nevarēs pieņemt šajā gadā. Un tāpēc es uzskatu, ka – jā, budžetu virza Dombrovskis kopā ar finanšu ministru. Ir jautājumi, kuros es tik tiešām esmu iejaucies un strīdējies, un tas ir pašvaldību sadaļa. Par to tika atrasti man liekas daudz maz pieņemami kompromisi, ja. Varbūt ne tā kā es gribēju, bet ne arī tā, kā bija paredzējusi Finanšu ministrija. Lūk, tāda ir mana tā pieeja. Jo nevar būt teiksim divi premjeri, kuri veido vienu budžetu, tas nav iespējams. Premjers ir Dombrovska kungs un galvenais valdības dokuments ir budžets..”

E.Lūse: “Jā, bet.. ”

A.Lembergs: “Un es viņam negribu nekādā veidā šajā ziņā traucēt. Es izsaku savu, savas domas, savus argumentus, savus apsvērumus, bet kolēģi, lai viņi pieņem lēmumu.”

M.Fridrihsone: “Lemberga kungs, ir tāda, vienkārši tāda maza nianse, kas man liek domāt, ka zaļie zemnieki nemaz nav bijuši tik ļoti nevarīgi. Proti, otrdien valdība apstiprināja valsts galvojumu sarakstu nākamgad izsniegto, un tur kaut kā ir tā gadījies, ka Latvijas Olimpiskajai komitejai tiek noņemti vairāki valsts galvojumi – tur Mežaparkam, Lielupei, tādiem projektiem, toties ir atsauce uz koalīcijā panākto vienošanos, saskaņā ar kuru valsts galvojums Ventspils olimpiskā centra infrastruktūras attīstīšanai tiks piešķirts. Tātad koalīcijā ir runāts par šo galvojumu sarakstu. Ir slēgtas konkrētas vienošanās. Tātad cilvēki ir bijuši informēti. Droši vien arī Jūs esat informēts, par to, ka Jūsu olimpiskajam centram būs tas galvojums, vai ne?”

A.Lembergs: “Protams, ka es esmu informēts par galvenajiem sporta, sporta, tā teikt, politikas dokumentiem, jo esmu Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis. Un mēs izpildkomitejā atbalstījām trīs projektus. Bet, kad viņi nonāca līdz lemšanai valdībai, tad iznāca, ka neviens sporta objekts nebija atstāts.”

M.Fridrihsone: “Un tad koalīcija panāca tieši par Ventspili, vai ne?”

A.Lembergs: “Atļaujiet man pabeigt, ja Jūs interesē faktaloģija. Jūs paskatīsieties uz cipariem, tad viens ir tur 8 miljoni, viens ir 7 miljoni, mazākais ir Ventspils – trīs miljoni. Un tas kompromiss bija tāds, ka nevar būt tā, ka tagad pēkšņi sportā vispār nekas nav. Un tāpēc vienojās, ka to mazāko projektu, kas ir Ventspilī, ka tas varētu aiziet. Bet, bet vienlaicīgi vienojās, ka tos divus, un arī tā ir ierakstīts, ka viņi iet uz 12.gadu. Tā kā atvainojiet, trīs projekti bija atbalstīti. Visi ir guvuši atbalstu. Mazākais šogad, divi lielākie, kas varbūt rīdziniekus vairāk interesē, tātad ir, ir uz 12.gadu. Man liekas, ka šis arī.. šis, starp citu, ir tāds piemērs, kā valdošās koalīcijas ietvaros tiek atrasts risinājums un kompromiss. Un jāsaka, es Jums pieminēju jau par pašvaldībām, arī par citiem jautājumiem, ir atrasti kompromisi. Jūs prasiet kā? Kas savā ziņā atkal mani neapmierina, bet tomēr tas ir labāk nekā bija. Kad mums pirmo reizi prezentēja konsolidācijas plānu, tad tur bija paredzēts “ēnu ekonomikas”.. ieguvumi no “ēnu ekonomikas” apkarošanas – 6 miljoni latu. Un toreiz mēs izteicam izbrīnu, un prasījām: a kas tas tāds ir? Jo tur atšifrējums nebija, no kā viņi veidojas. Mums paskaidroja, ka tas saistīts ar iespējamo amnestiju tur nodokļu ziņā, un viss. Un tad tika izteikts nu tāds liels izbrīns, a kur tad pārējie, kur tad tas “ēnu ekonomikas” apkarošanas plāns un tas rezultāts, un jāsaka man, ka man liekas, man radās iespaids, un es arī, teiksim to, tas ir pats par sevi saprotams, Finanšu ministrija nebija īpaši centusies sevi apgrūtināt ar kaut kādiem uzdevumiem, lai meklētu savā atbildības sfērā papildus budžeta ieņēmumus. Un arī, starp citu, izdevumos..”

M.Zanders: “Vēlāk parādījās.”

A.Lembergs: “Bet pēc tam parādījās. Tagad parādījās jau..”

M.Zanders: “15.”

A.Lembergs: “.. 15 miljoni. Es domāju ,ka tas ir pamaz un man liekas, ka vajadzētu tomēr tiem, kam ir atbild.. par tiem virzieniem, kas tur ir sarakstīti gana daudz un dažādi, ka tas tomēr ir, nu es domāju, ka jābūt viens no galvenajiem konsolidācijas pasākumiem, nevis, nevis tāds, kas ir tā teikt, nu, lai būtu ieraksts. Es domāju, ka starptautiskie aizdevēji, ka nu būtu loģiski, ka viņi uz to, kad ieradīsies tuvākajā laikā Latvijā, ka viņiem vajadzētu, man liekas, uz to vērst uzmanību.”

M.Gailītis: “Labi! Mēs aizejam mazā reklāmas pauzē. Pēc minūtes būsim atpakaļ.”

(..)

M.Gailītis: “Jā, esiet sveicināti vēlreiz! Ēterā “100.panta Preses klubs”, un šī vakara raidījuma viesis ir Aivars Lembergs, Ventspils mērs un viens no Zaļo zemnieku savienības līderiem. Jā, tātad labvakar vēlreiz!”

A.Lembergs: “Labvakar!”

M.Gailītis: “Skatītāji, gaidām Jūsu viedokli interaktīvās aptaujas balsojumā, kur jautājums šovakar ir sekojošs: Kā Jūs vērtējiet Dombrovska valdības darbības sākumu. Ir gaidītais rezultāts – šis atbilžu variants, pagaidām mūsu skatītājiem patīk vislabāk, solījumi netiek pildīti vai varētu būt vēl labāk.

[Red.piezīme:

Kā vērtējat jaunās Dombrovska valdības darbības sākumu?

Ir gaidītais rezultāts 1019

Solījumi netiek pildīti 309

Varētu būt labāk 22.]

Raidījuma pirmajā daļā mēs ļoti daudz runājām par budžetu un es tā pavisam īsti tomēr pajautāšu tādu noslēdzošo jautājumu, kamēr mēs pārejam pie citām tēmām. Zaļie zemnieki Saeimā, kad nonāk šis budžets nākamnedēļ, kad būs pirmais lasījums jau 9.decembrī. Principiāli jau nekādi iebildumi nav. Var būt runa tikai par kaut kādām detaļām un nebūs tā, ka zaļie nogāzīs valdību dēļ budžeta?”

A.Lembergs: “Nē! es domāju, ka es varu nu tā pārl.. pārliecinoši teikt, ka zaļie zemnieki dēļ strīdiem budžeta sakarā nenogāzīs valdību, jo vairāk, ka nu īpaši to es gribu teikt par Dombrovska kungu, ka viņš tomēr tad, kad argumentēti un cieti iebilst, tad tomēr kopā meklē šos kompromisus. Un es te gribētu pateikt, es jau pieminēju, ka pašvaldībām tur bija kompromisi, ja. Un vēl piebilstot par pašvaldībām, un teiksim valsts budžetu, ja. Un man te ir no pils.. no Pašvaldību savienība tādi, tādi aprēķini, ja. Ļoti interesanti dati, viņi nekur nav figurējuši. Tad izrādās, ka kopējais budžeta pieaugums salīdzināmās cenās no 2001. līdz 2011.gadam, ņemot arī projektu tāds, kāds viņš ir, valsts budžetā ir 370 miljoni latu. Tas ir 14%. Pašvaldībām pieaugums, t.i., ieņēmumi mīnuss izdevumi , tā starpība..”

M.Gailītis: “Jā.”

A.Lembergs: “Tātad valsts uz šo brīdi ir vēl iztērējusi vairāk nekā, nekā varēja iztērēt. Pašvaldībām starpība ir tikai 3 miljoni latu. Praktiski nulle. Tātad, cik treknajos gados vairāk dabūja, tik tagad ir nomazinājuši. Tā kā valstij vēl vajag stingri saspringt, lai tā lieta būtu līdzīga.”

M.Gailītis: “Labi, par budžeta mēs domāju tēmu beigsim..”

M.Zanders: “Pagaidi. Sorry!”

M.Gailītis: “Nē, nē, nē!”

M.Zanders: “Tikai vienu. Tas nav budžets.”

M.Gailītis: “Nē! Viens jau bij..”

M.Zanders: “Tas nav budžets. Ņemot vērā, ka Jums ir atšķirībā no mums visiem klātesošajiem vislielākā pieredze attiecībā uz tiesām un prokuroriem un tādām lietām, vienotā atalgojumu sistēma. Vajag iekļaut tiesnešus, nevajag iekļaut? Nu viss šis stāsts.”

A.Lembergs: “Jā.”

M.Zanders: “Ko Jūs kā speciālists varat mums teikt?”

A.Lembergs: “Nu es Jums pateikšu tā. Pēc manām domām, ja. Nu tiesnesim, protams, ir visatbildīgākais faktiski darbs. Visatbildīgākais, jo nu vai nu viens pats, vai arī iznāk par cik trīs instances parasti, līdz ar to arī beigās vismaz ir trīs, arī otrajā instancē ir trīs vai arī pirmajā instancē uzreiz. Milzu atbildība. Un es kādreiz domāju, ka nu prokurors ir tas, kas ar vēsu prātu, ar tīrām rokām savāc faktus, salīdzina, un tā teikt taisnīgi liek apsūdzību. Bet es esmu pārliecinājies, ka. ja prokurors raksta un atsaucas uz kādu pantu, ka tur tā rakstīts, tas to absolūti nenozīmē. Viņš var sameloties uz līdzenas vietas, jo viņš neviena priekšā neatbild. Un tāpēc iznāk, ka faktiski tas tiesnesi nabadziņš ir ļoti smagā situācijā. Tāpēc es domāju, ka, ka.. ka viņam ir visgrūtākais darbs, vis.. ārkārtīgi grūts.”

M.Zanders: “Bet viņu ir jāliek vienotā sistēmā, vai nav jāliek?”

A.Lembergs: “Nē, es domāju, ka viņiem nav jāiet vienotā sistēmā.”

M.Zanders: “Nav jāiet?”

A.Lembergs: “Nē.”

M.Zanders: “Tāpēc, ka prokurori slikti strādā, tā sanāk?”

A.Lembergs: “A, prokurori, prokurori, prokurori..”

M.Zanders: “Ir nabadziņi.”

A.Lembergs: “Es domāju, ka viņiem ir jābūt tādā pašā sistēmā kā ir policisti. Viņi ne ar ko neatšķiras. Vai tā ir Drošības policija, vai parasta policija, tāda pati kā KNAB ir policija, tikai viņiem ir katram savs nosaukums, ja. Jo, kā vieni izmeklē, tā otri izmeklē. Nu labi, vieni ceļ apsūdzību, otri neceļ..”

M.Gailītis: “Vieni var apsūdzēt..”

A.Lembergs: “Nu labi, labi, bet..”

M.Zanders: “Skaidra lieta.”

A.Lembergs: “.. viens un tas pats izmeklē, viens un tas pats uzrauga. Viens un tas pats ceļ apsūdzību, utt. Nav, es tur neredzu atšķirības. Tiesneši ir atsevišķi.”

M.Gailītis: “Labi, paldies! Atbilde ir saņemta. Eva!”

E.Lūse: “Es par.. mani jau labu laiku interesē tikai viens jautājums – vai “Ventspils..”

A.Lembergs: “Tikai!”

M.Zanders: “Tikai!”

E.Lūse: “.. vai “Ventspils nafta” ir pārdota, vai viņa nav pārdota, jo mēs te, kādu mēnesi iepriekš bija publikācijas par to, ka Jūs dodoties uz Parīzi un nu tur tas lielais darījums varētu noslēgties. Viesiet, lūdzu, skaidrību, viņš ir noslēdzies šis darījums, nav viņš noslēdzies, un kā risinās šīs sarunas?”

A.Lembergs: “Es pusgadu nekur nebiju izbraucis, un es labprāt aizbraucu mazliet atpūsties. Man tik tiešām Parīze, jo vairāk es esmu, jo vairāk es viņu.. Viņa man patīk. Un es aizbraucu atpūsties, nevis kaut ko pirkt vai pārdot. Kas attiecas uz kaut kādiem darījumiem, kas varētu mainīt akcionāru struktūru “Ventspils naftā”, tad es šajā procesā nepiedalos, un tāpēc es Jums nekādā veidā to nokomentēt nevaru..”

E.Lūse: “Jūs tad Parīzē ar Martinu Šlafu netikāties?”

A.Lembergs: “Martinu Šlafu es esmu redzējis. Ļoti interesants un, un neapšaubāmi stāsta, ka bagāts cilvēks. Jā! Bet, bet es vēl vienu reizi saku, ka es procesā, ko sauc, ja kāds grib kaut ko pārdot no “Ventspils naftas” un kāds grib pirkt, es šajā procesā nepiedalos.”

E.Lūse: “Bet kādā situācijā Jūs tikāties..”

M.Gailītis: “Jūs viņu satikāt Parīzē?”

E.Lūse: “.. Jūs? Kāda, kāda bija situācija? Viņš izteica piedāvājumu no..”

A.Lembergs: “Bet Jums vajag visu zināt, ar ko es Parīzē tikos u.tt.”

E.Lūse: “Nē, nē! Bet ar Martinu Šlafu Jūs teicāt, ka esat pazīstami.”

A.Lembergs: “Es esmu redzējies ar viņu, protams.”

E.Lūse: “Bet kāds apstākļos Jūs tikāties un par ko?”

A.Lembergs: “Nu, tās ir privātas tikšanās bijušas. Tam nekāda sakara nav bijis ne ar manu pašvaldības kaut kādu darbu, ne ar kaut kādām valsts lietās..”

M.Fridrihsone: “Bet Jums tā kā labas attiecības ar viņu, ja?”

A.Lembergs: “Es nevaru teikt, ka man labas attiecības. Man faktiski ar viņu nav nekādas attiecības, bet liktenis mani ir savedis kopā ar virkni redzamu cilvēku, ar kuriem ir bijusi iespēja arī parunāt par dzīvi, tādi ir bijuši, piemēram, Aļikperovs, “Lukoil” prezidents vai, teiksim, Nazarbajeva kungs, un vēl. Nav daudz, bet viņi ir. Nu ar viņiem vienmēr lietderīgi parunāt, jo vairāk, kad Martins Šlafs.. mēs esam apmēram viena vecuma. Mazliet kaut kāds tur pusgads mums.”

M.Fridrihsone: “Starp citu, Jums tā interesanti sanāk ar tiem cilvēkiem, ar ko Jums sanāk satikties. Es tā parēķināju, 10 gados palika ļoti grūti uzskatīt visus tos cilvēkus, kuri ir kļuvuši par šakāļiem vai cita veida reptiļiem no Jūsu draugiem. Tur Berķa kungs un Skoka kungs. Sākumā jūs tā kā sadzīvojāt, tad vairs nē. Ar Stepanova kungu Jūs uztaisījāt “LSF Holdingu” kopā. Veiksmīgi strādājāt, tad viņš arī kļuva par šakāli. Tad bija tāds Rūdolfs Meroni. Tas arī kļuva par kaut kādu reptili, ja. Tagad es tā saprotu, ka arī “Vitols” pāris gadus tā kā Jums netraucēja viņi tur tajā Ventspilī, ka kaut ko tur darās, tagad arī viņi tā kā īsti laikam vairs nav labi un kaut kā sāk karot. Jums kaut kā šausmīgi neveidojās tās attiecības ilgtermiņā labas. Kā tā?”

A.Lembergs: “Nu Jums tāds ļoti sievišķīgs jautājums par attiecībām, ja. Un, protams, ja mēs runājam par vīrieti un sievietes attiecībām, tad arī šajā..”

M.Fridrihsone: “Mēs par vīriešu un vīriešu attiecībām diemžēl šoreiz.”

M.Gailītis: “Mēs par biznesa attiecībām.”

A.Lembergs: “Tad arī šajās attiecībās diemžēl 50% no laulībām tiek šķirtas. Un šajā ziņā Latvija ir tādā līdera lomā Eiropā. Diemžēl arī biznesā virkne, virkne, nesauksim tās par laulībām, bet virkne biznesa attiecības veidojas dažādi. Atšķirībā no tādām oficiālām laulībām tad biznesa attiecības, viņas ir var būt tikai vienas, bet var būt arī ļoti daudz. Un teiksim tā, starp daudz labiem piemēriem var būt arī kādi slikti piemēti, bet tāda ir dzīve.”

M.Fridrihsone: “Jums tik daudz..”

M.Gailītis: “Bet Gul.. Es, es pabeigšu par šiem uzņēmējiem, bet Gulbja kungs, kurš ir šobrīd izteicis..”

A.Lembergs: “Kurš Gulbis?”

M.Gailītis: “”SWH”, “Software House”..”

A.Lembergs: “Ā! Ainārs Gulbis.”

M.Gailītis: “Jā! Ainārs Gulbis.”

M.Fridrihsone: “Ainārs.”

M.Gailītis: “Kurš ir izteicis apgalvojumu, nu, ka, tā kā Jūs vai ar Jums saistītie cilvēki ir draudējuši viņam un viņa ģimenei.”

A.Lembergs: “Nu, tie ir absolūti meli un izdomājumi, un saistīti ar veciem.. veciem notikumiem, kur Gulbis mazāk personīgi, vairāk viņa, viņam pietuvinātas firmas vai viņa, viņa, vai arī firmas, kurās viņam ir bijusi liela ietekme, liela interese, ir bijušas parādā krustām šķērsām veselai virknei kompāniju, tai skaitā tādai kā “Ventspils nafta” utt. Un viņš bija pilnīgā bankrota un izmisuma priekšā un tad viņš centās visādiem līdzekļiem risināt savas šīs problēmas. Tas ir 94-tais, 95- tais, 96-tais, 97-tais gads. Nu arī mazākā mērā vēlāk. Un, un, un viņam, protams, ir diemžēl, es domāju, ka nepamatots tāds naids un revanša kāre, nu, ka viņam, teiksim, tur Ventspils pavadība neatlaida 6 miljoni dolāru parādus, ka “Ventspils nafta” neatlaida tur 4 miljoni, ja nemaldos, latu. Ne viņam personīgi, bet kaut kādām firmām, kas ar viņu saistītas, parādus, utt. Bet, bet, bet.. nu, tagad viņš cenšas atriebties, tēlojot cietušo, nabadziņu, kāds viņš bija tur šausmīgi drebelīgs un vārgs 93-jā, 94-jā un 95-jā utt. gados, bet vajag pacelt laikrakstus tā laika, un tad Jūs redzēsiet, cik Mersedesiem viņš brauca priekšā pakaļā, cik automāti viņam bija klāt, utt..”

M.Gailītis: “Labi, Gulbja kungs nav klāt. Neaprunāsim viņu. Pāriesim es domāju pie nākamā.. Mums nav ļoti daudz laiks vairs palicis, bet atgriezīsimies tā kā nedaudz pie, pie politikas. Jo nu nākamais amats un valstī tā kā pirmais amats mums ir prezidents, un šobrīd jau ir sākušās dažādas sarunas par to. Arī Jūs šodien tur “Latvijas Radio 4″ izteicāt savu viedokli par to, ka Jūsu prātā Zatlera kungam būtu jāpaliek kā nākamam, nākamam prezidentam..”

E.Lūse: “No publiski nosauktajiem.”

M.Gailītis: “No publiski nosauktajiem, jā! Precizēsim.”

A.Lembergs: “Jā!”

M.Gailītis: “Jā, tātad, vai zaļajiem.. Vai Jūs esat skatījuši jau teiksim apvienībā šādu kandidātu, vai tas atkal ir Jūsu personīgais viedoklis par Zatlera kungu? Vai vispār koalīcijā ir bijušas kaut kādas sarunas?”

A.Lembergs: “Nu, pirmkārt, man ir uzstādījuši jautājumu par atsevišķiem personāžiem, un es esmu komentējis atsevišķus personāžus. Atsevišķas fiziskas personas kā iespējamos kandidātus. Es esmu izteicis savu viedokli par šiem kandidātiem, tāpēc runāt par visu jautājumu spektru droši vien, ka šodien būtu pāragri no manas puses. Bet es atbildēju tikai uz tiem jautājumiem, kas tika man uzstādīti tajā apjomā, kā man viņi tika uzstādīti. Otrkārt, uz to, ko Jūs jautājāt, vai ir skatīts Zaļo zemnieku oficiālā, neoficiālā kādā, es Jums viennozīmīgi varu pateikt, šis jautājums nav skatīts. Nav skatīts nekādā, nekādā veidā un nav noticis nekāda pat domu apmaiņa, ja, bet ko es esmu izteicies par mūsu Valsts prezidentu tagadējo Valdi Zatleru, tad es varu apstiprināt tikai to savu viedokli tajā kontekstā, kā es esmu to izteicis.”

E.Lūse: “Zaļzemniekiem varētu vispār būt prezidenta postenis?”

A.Lembergs: “Nu, kāpēc nē? Tikai vajag ievērot Satversmi. Jābūt ir pilsonim, attiecīgajam vecumam, utt.. Kāpēc nē?”

M.Gailītis: “40 gadi, jā.”

M.Zanders: “Sakiet..”

E.Lūse: “A būs? Bet tā būs?”

A.Lembergs: “Sakiet, ar ko tad Zaļie zemnieki ir..”

E.Lūse: “Bet tā būs? Bet tā būs?”

A.Lembergs: “.. atbilstoši Satversmei. Tur Satversmē nav ierakstīts, ka aizliegts Zaļajiem zemniekiem kandidēt!”

E.Lūse: “Bet tā būs? Bet tā būs zaļzemniekiem? Zaļzemn..”

M.Gailītis: “Bet bija. Ulmaņa kungs jau bija no.”

A.Lembergs: “Jā, pareiz! Jā!”

M.Gailītis: “Ulmanis taču bija no zemniekiem.”

A.Lembergs: “Un ne tikai viens Ulmanis.”

M.Gailītis: “Nu, ja.”

M.Zanders: “Sakiet, sakiet..”

A.Lembergs: “Arī vēl viens bija!”

M.Gailītis: “Jā, jā, jā! Jaunais Ulmanis.”

A.Lembergs: “Es dom.. kāpēc nē?!”

M.Zanders: “Aivars, Jūs vienmēr esiet atļāvies diezgan indīgas piezīmes par amerikāņiem, par ASV, par Amerikas, tai skaitā, vēstniecību. Man jautājums, kā Jūs komentējiet visu šo stāstu, kas ir ar to.. noplūdēm un, un “WikiLeaks” un tā joprojām. Ko tas liecina, es nezinu, par ASV diplomātijas stilu? Par to, kā viņi uzvedas un tā joprojām?”

A.Lembergs: “Jūs ziniet, bija viens tāds gadījums. Viens kungs, ļoti augstu stāvošs kungs atveda pie manis, tur kaut kāda interese bija uz Ventspili, kabinetā vienu amerikāni. Gadi 35, tā.. Nu, uzreiz var redzēt..”

M.Zanders: “Kas tas bija?!”

A.Lembergs: “.. uzreiz var redzēt, tāds trenēts, militārs cilvēks. Un tad viņš teica, ka viņš ir painteresējies Centrālizlūkošanas pārvaldē, kā ledus situācija Ventspilī un vai Ventspils ir aizsalstoša, vai nē. Un viņam ir pateikuši, ka Ventspils ir aizsalstoša. Tas bija ļoti auksta ziema. Es viņam teicu: paskaties, rekur, rekur, redz nu nav, nav. Tā viņi nogulēja 11.septembri, ja kas. Tā viņi uztaisīja absolūti muļķīgas kļūdas Irākā. Tā viņi ir iegrābušies Afganistānā. Tā viņi zaudēja Vjetnamu. Un viņiem to stāstu pozitīvu..”

M.Gailītis: “Nu, Afganistānā arī mēs esam.”

A.Lembergs: “Jā, jā! Bet tikpat, tikpat nolaistu asti aiziesim no turienes, kā to aizgāja angļi, aizgāja krievi un visi pārējie, kas tur bāzīsies iekšā. Tas ir pilnīgi skaidrs.”

M.Zanders: “A, kur ir morāle?”

A.Lembergs: “Morāle? Morāle, ka Amerika ir viena apbrīnojama valsts. Nu tur, kur darbojas tas valsts līmenis, tur atliek tikai pabrīnīties par viņiem. Bet tur, kur darbojas privātā iniciatīva, tur viņiem ir fantastiski sasniegumi.”

M.Zanders: “A tajā valsts līmeni, kas tur ir?”

A.Lembergs: “A valsts līmenī ir viss, sākot ar Irāku, beidzot ar 11.septembri. Un šis te 11.septembris viņu tai datu bāzē aizsardzībā, nu mēs nevaram teikt, ka amerikāņi ir atpalikuši IT jomā. Nu tā, būtu tā kā kaut kā tā. Bet paskatieties! Vienreiz viņiem noslauc, otrreiz noslauc, trešo reiz, ceturto. Jūs saprotiet, un tie nav KGB. Tie nav, nu nezinu, kas tur – Huseina kaut kādi.. vai Bin Ladens, piemēram, ja. Tie ir vienkārši.. Nu tas raksturo tiešām, es domāju, lielā mērā Amerikas blakus spēku un Amerikas absolūto vājumu, ja..”

M.Zanders: “Bet ko.. ja ņem vērā, ka tie ir mūsu partneri, ko mums būs no tā mācīties?”

A.Lembergs: “Ka vajag mācīties to, kas viņiem ir labs, un nevajag nekādā gadījumā pielipināt tās slimības, kas viņiem piemīt..”

M.Zanders: “Tās būtu?”

A.Lembergs: “Tās būtu – nemācīt citus, kā dzīvot – viens. Otrs – vienlaicīgi vienmēr redzēt, saskatīt, aizstāvēt savu interesi un Latvijas intereses augstāk par visu. Un, ja mēs paskatāmies, amerikāņi ir stratēģiskie partneri. Es nebeigšu to lietu runāt. Stratēģiskie partneri..”

M.Zanders: “Mēs par slimībām runājam.”

A.Lembergs: “.. kā viņa izpaužas?”

E.Lūse: “Militārā rūpniecība.”

A.Lembergs: “Eksportā, eksportā viņi ir mazāks partneris kā Alžīra..”

M.Zanders: “Paga, kas ir vēl.. kas ir vēl slimības?”

A.Lembergs: “.. krievi piecreiz lielāks.”

M.Zanders: “Kas ir vēl slimības? Nemāciet citus dzīvot. Vēl?”

A.Lembergs: “Bet viņi māca citus dzīvot.”

M.Zanders: “Jā.”

A.Lembergs: “Jā.”

M.Zanders: “Jā, tā ir slimība, skaidrs.”

A.Lembergs: “Te pat jau. Vēstniece. Viņa jau māca visus dzīvot..”

M.Zanders: “Jā, jā.”

A.Lembergs: “.. viņa atbrauc, viena mājsaimniece, otrs tur tā, un visi.. visus mācīt dzīvot.”

M.Gailītis: “Nu šī jau ir tagad, kas jau ir, ir jau diplomāte.”

M.Zanders: “Nē, labi, labi, lai r..”

A.Lembergs: “Nu, jā, toleranti, jā! Vairs tā nesauc uz paklāja. Atbrauc, tiekas regulāri, zolīdi.”

M.Zanders: “Kas ir vēl, kas ir vēl slimības? No kā mums būtu jāmēģina ne.. neaplipt?”

M.Gailītis: “Tu gribi Lemberga kungu kā ārpolitikas ekspertu šovakar!”

A.Lembergs: “Neaplipt..”

M.Zanders: “Nē, nu ja!”

A.Lembergs: “Neaplipt! Neaplipt..”

M.Zanders: “Skaidrs.”

A.Lembergs: “.. nu teiksim tas pats NATO. Varšavas pakts sabruka pirms 20 gadiem. Tā filozofija to pagonu – viņa jau nav mainījusies. Viņi kā bija nu tādi skaita, skaita un budžeta jautājuma cilvēki, tā viņi turpina būt, bet vienlaicīgi kaut kādi pirāti, kas Somālijas krastiem var terorizēt visu pasaules tirdzniecības floti, un tas milzīgais, spēcīgais NATO, kurā arī mēs ietilpstam, un arī kopā ar krieviem, un arī tiem visiem pārējiem, kas nav NATO, tur nevar ieviest kārtību. Saprotat? Nu ta, nu tad kā? Nu tad kā? Nē, viņi tā teikt gaida – nu tur atomuzbrukumu un to. Un, nu.. Vot saprotat. Un es to tā klausos un tā domāju, kaut kur milzīgi dzirdēts. Tā kā Kara katedrā man, kad es mācījos universitātē kaut kā tā, tā pieeja, ja. Nu to arī vajag tā mēģināt gan no sevis izmest ārā, gan pasaule mainīsies, bet, bet, bet.. bet diemžēl tā domāšana lielā mērā nav mainījusies. Un, un, ko neva.. kas amerikāņiem, kas ir viena lieta, ka viņi bū.. viņi mēģ.. viņi ir stratēģiskie partneri, jā, bet tas beidzas līdz ar politiku. Ekonomiskā jomā viņi nav, viņi nav partneri nekādi, ja. Krievi mums ir eksportā 10%, amerikāņi 2.”

M.Gailītis: “Labi! Eva!”

E.Lūse: “”LatRosTrans” vēl. Nu tā tas, ka tā cauruļvads tagad šobrīd tiek iztukšots, ko tas, Jūsuprāt, nozīmē? Tas mēs to Venecuēlas naftu caur mums uz Baltkrieviju.. mēs esam tā pilnīgi zaudējuši, vai, vai tas.. vai šāda iespēja vēl pastāv, kas šis tranzīts būs? Kādas sekas rada tas, ka šobrīd tas notiek?”

A.Lembergs: “Jā! Nu dažas tēzes. Pirmkārt, pēc PSRS sabrukuma Augstākā padome pieņēma, man liekas, ka tas bija lēmums, iespējams kā likuma formā, ka viss PSRS īpašums Latvijas Republikas teritorijā ir Latvijas valsts īpašums. Tāds dokuments bij. Un naftas caurules divas, nevis viena mums ir. Tās bija “Družbas” sistēmas un bija PSRS īpašums. Līdz ar to naftas caurule un viss, kas tajā iekšā, pēc manām domām, ir Latvijas Republikas valsts īpašums. Tad, kad privatizēja “LatRosTrans” -es nestāstīšu, kā tas nokļuva “LatRosTransā”, tad privatizēja tikai caurules, bet to.. to PSRS īpašumu naftas formā, tas netika privatizēts. Un faktiski “LatRosTrans” šo te valsts īpašumu, kura šobrīd vērtība ir apmēram ap 90, 100 miljoniem dolāru, visu laiku izmantojusi par velti. Līdz ar to, pēc manām domām, tas ir valsts īpašums, un te “Dienas Bizness”, man liekas vēl kādi laikraksti rakstīja, man liekas, ka pareizi rakstīja, būtu tikai loģiski, ka, ja kāds grib, nu šo aktīvu izmantot, tad būtu viņam vai nu jānopērk jeb arī būtu jāīrē. Bet nekādā gadījumā nevar mūsu valsts īpašumu kāds pārdot un iebāzt šo naudu savā kabatā, un te, protams, es tā, cik es, es zinu, tad diemžēl mūsu valsts, mūsu valdība nav rīkojusies enerģiski, lai aizstāvēt mūsu valsts ekonomiskās intereses par tik lielu summu konsolidācijas brīdī, kas būtu nu stipri interesanti, ja mēs salīdzinām tās konsolidācijas ciparus. Tad tālāk, tātad šobrīd kontrole pār “LatRosTransu” ir divām kompānijām. Nu tā, es pēc, ne juridiski runāju, bet pēc saprašanas. Tātad tas tā kā būtu, kā es saprotu, “Vitols”, bet nu caur dažādām citām struktūrām un “Transņeftj”. “Transņeftj” ir Krievijas valsts kompānija un “Vitols” ir tirdzniecības.. ļoti liela pasaules tirdzniecības kompānija, bet viņas bizness ir pirkt un pārdot. Un, un viņiem liels klients, kur viņi pērk naftas produktus, ir Krievija. Un, ja viņi tagad atbalstīs šo te sadarbību un piegādi, kā es to saprotu, Baltkrievijai pa naftas vadu reversā no Ventspils uz, uz Baltkrieviju, tad krievi viņiem var piegriezt..”

M.Gailītis: “Trubu.”

A.Lembergs: “.. biznesu. Ne trubu, bet biznesu.”

M.Gailītis: “Protams, jā.”

A.Lembergs: “Nu, lūk, un, un, protams, arī “Transņeftj” ir atbilstoši statūtiem diezgan liela.. veto tiesības arī “LatRosTransā”. Un, un šo te darbību par to caurules iztukšošanu, es viņu saprotu div.. viena lieta ir mantkārība – uzsist gaisā svešu mantu un iebāzt naudu kabatā, un otrs ir, nu, izvēloties starp Baltkrieviju un Krieviju, izvēlēties Krieviju. Tas, protams, absolūti neatbilst Latvijas valsts interesēm tāpēc, ka tas būtu papildus IKP šajā grūtajā laikā, ko nopelnītu Ventspils osta, “Ventspils naftas terminālis”, bet arī visi nodokļi un tā, “Trasn..”, “LatRosTrans”, protams, utt.”

M.Gailītis: “Bet tā Venecuēlas nafta mums tur ir šobrīd ir tās problēmas ar to trubu, bet tās sarunas ir pavirzījušās tālāk? Tagad Auguļa kungs ir satiksmes ministrs.”

A.Lembergs: “Viņš to.. viņš šajās sarunās neko nevar ietekmēt tāpēc, ka..”

M.Gailītis: “Es nedomāju par šo, par šo naftas eksportu vai importu caur šo trubu..”

A.Lembergs: “Importu.”

M.Gailītis: “.. bet vispār.. Jā! Bet vispār no Baltkrievijas un šo, nu, tā kā tika runāts, kad Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta. Tur jau tās sarunas..”

A.Lembergs: “Nē, nu Ventspils, Ventspils Brīvostai nav nekādas problēmas. Jau no jūlija varēja būt viss gatavs, lai pieņemtu importa Venecuēlas naftu, tur vajadzēja būt ap 300 000 tonnas mēnesī. Tas būtu, piemēram, 10 latu no tonnas un IKP papildus, nu kaut kur 40.. 40 miljoni apmēram. Bet par cik bija šīs problēmas, kas saistās ar konkrētas kompānijas interesēm, kas nesakrīt ar Latvijas interesēm un Baltkrievijas interesēm, tad šobrīd naftas tiek importēta, piemēram, caur Tallinu..”

M.Gailītis: “Ir tā, jā.”

A.Lembergs: “.. kas ir nesalīdzināmi tālāk Baltkrievijai, nekā Latvija. Bet nu diemžēl tas tā ir.”

M.Fridrihsone: “Man tāds tiešām jāsaka no mazo cilvēku dzīves jautājums..”

A.Lembergs: “Kā?”

M.Fridrihsone: “No mazo cilvēku dzīves jautājums. Jūs ļoti labi zināt visu to, kas notiek tā kā Ventspilī, ka tur osta neaizsalst, Jūs noteikti arī zināt arī to, ka..”

A.Lembergs: “To ne tikai es zinu.”

M.Fridrihsone: “.. Ventspils pašvaldības uzņēmumā – slimnīcā medmāsiņas pelna uz rokas šobrīd tā no 105- 140 latu apmēram, vairums medmāsu.”

A.Lembergs: “Jums nav taisnība.”

M.Fridrihsone: “.. Kā viņas par to izdzīvo?”

A.Lembergs: “Jums nav taisnība. Pelna vairāk.”

M.Fridrihsone: “Ir gan taisnība diemžēl..”

A.Lembergs: “.. bet pelna..”

M.Fridrihsone: “Šodien pat pārbaudīju.”

A.Lembergs: “Nē, nav taisnība. Jūs varbūt kādu konkrētu uzvārdu paņēmāt, bet, bet kopējie vidējie cipari nav tādi. Protams, ka Ventspilī darba samaksa mediķiem un finansēšanas sistēma nevar būt atšķirīga kā visām pārējā Latvijā..”

M.Fridrihsone: “Bet Ventspils slimnīcā māsiņas pelna mazāk, nekā, piemēram, Valmierā slimnīcā, un krietni mazāk, starp citu.”

A.Lembergs: “Medmāsas..”

M.Fridrihsone: “Tur tā atšķirība kādi 30%, jā.”

A.Lembergs: “Nē! Tā nevar būt!”

M.Fridrihsone: “Tā ir!”

A.Lembergs: “Nu, tā nevar būt.”

M.Gailītis: “Ok, Lemberga kungs..”

M.Zanders: “Jā, es atkal par lielo..”

A.Lembergs: “Un ticat man – es viņām nemaksāju ne no..”

E.Lūse: “Es Jums vienu jautājumu, lūdzu, drīkst?”

A.Lembergs: “Tas ir..”

M.Gailītis: “Bet tad ļoti īsi tad. Lai nebūtu tāds..”

E.Lūse: “Labi. Es vienu tādu. LELB arhibīskaps šodien sinodē pateica, ka viņš atdāvina atpakaļ to īpašumu, par kuru bija publiski izteiktas šaubas par to, ka viņam tāds no draudzes ir dāvin..”

M.Gailītis: “Ikšķiles.”

E.Lūse: “Ikšķiles draudze dāvināja viņam īpašumu..”

A.Lembergs: “Kas to pateica?”

E.Lūse: “LELB arhibīskaps Vanags. Viņš..”

M.Gailītis: “Vanags.”

A.Lembergs: “Ā! A kam atdāvināja?”

E.Lūse: “.. viņš atdāvina.. Tātad bija šaubas, nu publiski izteiktas šaubas, vai viņam vajadzēja pieņemt, vai nevajadzēja šo dāvinājumu..”

M.Gailītis: “Viņam uzdāvināja draudze viņam īpašumu personīgi”

E.Lūse: “.. un viņš piedāvā atpakaļ personīgi.”

A.Lembergs: “Ā! Es neesmu lietas kursā.”

M.Gailītis: “Jā, jā!”

E.Lūse: “Un viņš šobrīd piedāvā atpakaļ. Vai, Jūsuprāt, tas varētu kalpot kā tāds labs piemērs valsts vīriem rīkoties līdzīgi.”

A.Lembergs: “Ka kāds kaut ko uzdāvina un pēc tam atpakaļ uzdāvināt?”

E.Lūse: “Nu jā, ja rodas šaubas par to, ka tā vajadzēja darīt, vai nē?”

A.Lembergs: “Neesmu lietas kursā par Vanaga kādām attiecībām par sinodēm..”

E.Lūse: “Nē, nu labi..”

M.Zanders: “Man ir jautājums..”

A.Lembergs: “Atvainojiet, jā, vot pilnīgi!”

M.Gailītis: “Nē, nē!”

A.Lembergs: “Es varu palūgt, lai man iedot izziņu, nezinu.”

M.Zanders: “.. apļa, apļa harmonija. Atkal pie budžeta. Jo daudz, kas tiek taisīts, izejot no tā, ka mums ir jāievieš eiro, ja. Man vienkārši jautājums, vai, skatoties, ka Jūs skatāties uz to, kas notiek Īrijā, Spānijā, Portugālē, eiro ieviešana konkrētā gadā, tas ir stāsts, uz ko mums jākoncentrējas? Pie kā mums ir jāpieturas jeb.. vai es atvainojos!”

M.Gailītis: “Vai!”

M.Zanders: “Vai tas tomēr īstenībā ir jautājums, kuru var krietni elastīgāk skatīties, Jūsuprāt?”

A.Lembergs: “Jā, es vispār uzskatu, ka pašmērķis kaut kam pievienoties tā, tā pievienoties par katru cenu vienalga kam, nerēķinoties ar sociāli ekonomiskām sekām, tas ir tuvredzīgi. Par katru cenu iestāties Eiropas Savienībā. Vienalga. Tuvredzīgi. Ir plusi, mīnusi. Jāvairo plusi, jāmazina mīnusi. Tas pats arī par pievienošanos eirozonai. Šobrīd eirozona, kā mēs labi saprotam, turas uz Vācijas ekonomisko varenību. Cik ilgi šī Eiropas Savienības ekonomikas sirds spēs stabilizēt situāciju, to mēs nezinām. Bija viens caurums, otrs caurums, trešais. Un tāpēc, protams, vai fiziski pievienoties vai nepievienoties, pieteikties, jā, tur jābūt izpildītiem zināmi kritēriji, eirozonai, pēc manām domām, tas ir diskutabls jautājums. Vienlaicīgi šī pievienošanās stimulē sakārtot valsts, nu teiksim, tai skaitā budžeta jautājumus, kas ir, un, ja tas stimulē, to izdarīt, un tas tā mums ir, ja, tad tas ir labi. Tas ir labi, ja. Būtu jau labi, ka mēs to darītu nevis vienkārši pašmērķa dēļ pievienotos eirozonai, bet mēs to darītu apzināti, ka tas vienkārši ir pareiz – balansēt budžeta-ieņēmumu izdevumu daļu. Jautājums, cik un kā? Un tie kritēriji, kādi tur izvirzīti, viņi ir gana loģiski vispār. Vispār, ja.”

M.Zanders: “Ok.”

A.Lembergs: “Nu, lūk, bet to gala lēmumu pieņemt – sniedzam vai nesniedzam, mums vēl ir laiks. Bet, protams, tie signāli, kā nu tur brūk. Un paskatieties, viņiem tak bija ļoti cieti kritēriji. Jā, tādi un tādi un tādi.”

M.Gailītis: “Nu, protams, par ārējiem parādiem un tā.”

A.Lembergs: “Viņi ignorē! Viņi paši viņus ignorē. Mēs jau nezinām, kas tur Itālijā īsti ir. Vai tā statistika atbilst patiesībai, vai nē. Man nav pamats šaubīties. Oficiāls. Bet man iekšēji tāds diskomforts ir. Paskatieties, tātad faktiski, nu, cik tad ir palikuši tie aiz borta.”

M.Zanders: “Jautājums – vai mēs tagad, kaut kādus upurus nesot eiro ieviešanas vārdā, vai tas ir to vērts? Nu it kā Jūs sakāt, ka jā, bet nu.. tas ir par to jautājums tas lielais. Tāpēc, ka mums vajag 3%..”

M.Gailītis: “Tad mēs savelkam jostas tagad, ja un..”

M.Zanders: “3% budžeta deficītu konkrētajā gadā. Mums vajag tik un tik valsts parādu, tik un tik inflāciju un tā joprojām.”

A.Lembergs: “Es jau Jums teicu. Es uzskatu, ka, ja ir uzdevums, veidojot budžetu, konsolidācija, tas ir pilnīgi un galīgi nepareizi. Tautsaimniecība krietni sarežģītāka. Un budžets ir galvenais politikas instruments. Un, ja mēs varam.. mēs nedrīkstam pieiet valsts budžetam kā vienas kompānijas budžetam.”

M.Zanders: “Protams.”

A.Lembergs: “Es to kategoriski nepiekrītu. Jo aiz tā stāv dzīvi cilvēki, dzīvi likteņi, stāv nozares, teritorijas, konkrētas ģimenes, konkrēts slimnieks, un tas ir ļoti sarežģīts process. Un mums, un vienlaicīgi mums ir ražotājspēka attīstība, demogrāfiskā problēma utt., utt. Es te..”

M.Zanders: “Jā, bet par to, vai vērts testies uz turieni, kas brūk kopā?”

A.Lembergs: “Es saku, šī iemesla dēļ es tikai vispār uzskatu, ka tāds, darīt viena mērķa labad, aizmirstot pārējos mērķus, tas ir vienkārši nepieļaujami. Tā valsts attīstību, neplā.. un nedrīkst darīt. Vienalg.. Pie tam ne tikai valsts, arī pilsētas, arī pagasti. Pat Jūs savā ģimenē tā nekad nedarīsiet, ka jūs kaut ko par katru cenu.. es aiziešu, es nezinu, uz kaut kādu konkrētu izrādi, un, bet tad vienalga, ja nepietiks naudas zobus ārstēt, Dievs ar viņu. Ja skolā nevarēšu aizsūtīt bērnu, Dievs ar viņu. Jūs tak tā nepieiesiet?”

M.Gailītis: “Labi, Lemberga kungs, mums ir palikusi vēl atbilde uz vienu jautājumu. Tā ir pavisam īsa. Droši vien vairāk vai mazāk, jā vai nē. Arī Jūsu uzvārds šobrīd un vārds tiek locīts saistībā ar Valsts prezidenta amatu. Ko Jūs uz to atbildētu? Jā, nē? Gribat, negribat? Redzat sevi tur, neredzat?”

A.Lembergs: “Es Jums varu pilnīgi droši pateikt, ka es tur sevi neredzu. Jā, loka gan, bet es sevi neredzu tur!”

M.Zanders: “Kāpēc?”

A.Lembergs: “Ko Jūs, nu! Es visu mūžu esmu strādājis izpildvarā, izpildsistēmā..”

M.Zanders: “Un Valdis Zatlers strādāja slimnīcā!”

A.Lembergs: “.. un man. Nē, es sak.. tas ir cita veida darbs. Jūs saprotat? Man liekas, ka es viņu, es viņu, ka es viņu neiemācītos vienkārši!”

M.Zanders: “Ā!”

M.Gailītis: “Labi, labi! Teikšu paldies, Lemberga kungam par piedalīšanos raidījumā! Paldies kolēģiem žurnālistiem! Paldies arī skatītājiem! Un noslēdzot raidījumu un apkopojot interaktīvās aptaujas balsojumu, mēs redzam, ka nu mūsu skatītāji uzskata, ka Valda Dombrovska valdības darbības sākums ir ar gaidīto rezultātu. Labi! Liels Jums paldies! Tiekamies nākampiektdien! Visu labu!”

Publicēts lapā: 3.12.2010