Kalendārs

Intervija LR4 analītiskajā raidījumā “Darbojošās personas” (03.12.2010.)

Valentīna Artjomenko, žurnāliste: “Labdien! Latvijas Radio 4 turpina savu darbu. Ēterā programma “Darbojošās personas”. Pie mikrofona žurnāliste Valentīna Artjomenko, skaņu ieraksta operators Mārcis Bērziņš. Šodien par svarīgākajiem notikumiem mēs runājam ar zināmu un ietekmīgu politiķi Ventspils mēru Aivaru Lembergu.”

Aivars Lembergs, Ventspils mērs: “Labdien!”

V.Artjomenko: “Šodien kopā ar mani strādā žurnālisti Māris Ķirsons no avīzes “Dienas Bizness” un Aleksandra Gluhiha no “Telegraf”. Daudzi pieļauj, ka svarīgu lomu valdības veidošanā un šodien budžeta veidošanā spēlē tieši politiķis Aivars Lembergs. Kā jūs vērtējat savu lomu valsts politikā?”

A.Lembergs: “Nē, nu vai nu par valdību, vai budžetu ir divas puses.”

V.Artjomenko: “Labi pa daļām. Sāksim ar valdības veidošanu.”

A.Lembergs: “Es personīgi šajā pasākumā piedalījos ļoti maz. Es biju uz pirmo sarunu uzreiz pēc vēlēšanām 3.oktobrī, kad “Vienotība” pēc uzvaras vēlēšanās uz pirmo sarunu aicināja Zaļos zemniekus, un tā kā mūsu partijai ir sadarbošanās veidošanās ar Zaļajiem zemniekiem, jo mēs neesam apvienībā, un šajā sarunā “Vienotība” oficiāli uzaicināja kopā ar “Vienotību” veidot valdību. Pēc stundas viņiem bija otra tikšanās ar TB/LNNK un “Visu Latvijai”. Pēc tam jūs zināt, tur sākās visādi varianti 3+1, 2+2. Kad veidojās…”

V.Artjomenko: “Par kuru variantu bija vairākums?”

A.Lembergs: “Tā kā valdību veido Dombrovska kunga, protams, viņš izvēlējās šos formātus, un kā jūs atceraties viņi nekā nevarēja izvēlēties līdz pēdējam brīdim. Mans variants tagad es varu pateikt, es uz jauno koalīcijas un jaunās valdības veidošanu aicinātu bez Zaļajiem zemniekiem vēl divus spēkus – “Vienotību” un “Saskaņas centru”. Es neuzstādītu nekādus noteikumus, vajadzētu vienoties par valdības deklarāciju, un to, kas ir rakstīts deklarācijā, tad ir pamats balsošanai Saeimā, pie tās tad arī vajadzētu pieturēties, ne tā, kad nobalsoja un pēc dienas jau aizmirsa. Bet tā kā ar šo lietu nodarbojās Dombrovska kungs un viņš gāja citu ceļu, rezultāts ir tāds kā nobalsoja Saeima. Kas attiecas uz vietu sadalījumu valdībā starp diviem koalīcijas locekļiem, es uzskatu, ka tas nav taisnīgs, praktiski visas atbildīgās nozares, tās ir tās, kas ir ļoti “naudīgas”, tātad vienlaikus ļoti problemātiskas no valsts budžeta skatu punkta. Es šeit nedomāju tikai izglītību, tikai sociālo sfēru, veselības, bet, piemēram, visas pašvaldības arī ir apjomīgas vai naudas apjomīgas, teiksim tā. Kolēģi, kuri veica šīs pārrunas, ļoti viegli atkāpās no tiem lēmumiem, kas līdz šim bija pieņemti Zaļo zemnieku sēdē, bet tā jau ir vēsture. Dotajā brīdī es neraudu, es tikai konstatēju faktu.”

Aleksandra Gluhiha, žurnāliste: “Nedaudz tomēr pārsteidz “Saskaņas centrs”, jo es ļoti labi atceros jūsu paziņojumus pirms tā, kad tika pieņemti lēmumi, jūs teicāt, ka atbalstāt tādu valdības veidošanu divu starpā, 55 balsis tas jau ir pietiekoši, un principā var saprast, ja parādās “Saskaņas centrs” kā trešais partneris, jūs zaudēsiet zelta akcijas, kas tagad ir.”

A.Lembergs: “Pirmkārt, valdību veidoja Dombrovskis nevis Lembergs. Otrs, mana formula bija tāda, “Vienotība” kopā ar Zaļajiem zemniekiem veido parlamenta vairākumu ar 55 balsīm. Ja Dombrovska kungam tas šķiet nepietiekami, tad tā ir viņa izvēlē, un brīvas rokas aicināt vēl kādu no trim, kas neietilpst šajā divniekā. Bet šie trīs ir zināmi – “Par labu Latviju” vai TB/LNNK, vai “Saskaņas centrs”. Viņš uzaicināja “Par labu Latviju” un “Saskaņas centru” vienlaicīgi, jau iepriekš zinot, ka tie nav savienojami.”

V.Artjomenko: “Kāpēc “Par labu Latviju” nav savienojami?”

A.Lembergs: “Visu Latvijai”, es visu laiku jaucu, es atvainojos – “Visu Latvijai” un “Saskaņas centru”. Protams, aicināt vienlaicīgi abus saprotams, ka viens atkritīs, jo abi kopā viena pārrunu galda nesēdīsies. Es tādu aicinājumu vienlaicīgi neizteiktu, atkal tas bija “Vienotības” un Dombrovska kunga lēmums. Tur laikam bija kaut kādi savi iemesli, jo tādas lieta nenotiek netīšām. Kā bija gaidāms, “Saskaņas centram” ir otrs rezultāts, 29 balsis, tas būtu ļoti pazemojoši, ka Ušakovs sēstos pretim jauniešiem no “Visu Latvijai”. Bet “Visu Latvijai” ir starptautiska mēroga problēmas.”

V.Artjomenko: “Tā ir vēsture. Izrietot no vēstures, kāpēc tādā gadījumā uz ministru amatiem apvienība, kuru jūs pārstāvat, izvirzīja cilvēkus, kuri neizskatās pilnā mērā atbilstoši grūtam darbam?”

A.Lembergs: “Pirmkārt, tā nav mana apvienība, mums ir tikai vienošanās.”

V.Artjomenko: “Es tieši gribēju vaicāt, kāda ir jūsu loma visā šajā lietā.”

A. Lembergs: “Es pārstāvu “Latvijai un Ventspilij”. Mums ir vienošanās par sadarbību. Protams, ja Zaļie zemnieki uzvarētu vēlēšanās, tad mana loma, protams, augtu, jo es būtu premjera kandidāts, un tad es veidotu sarunas par jaunas koalīcijas veidošanu, tad visu būtu uz maniem pleciem. Šobrīd Zaļo zemnieku līderis ir Raimonda Vējoņa kungs, pirmā otrā seja ir Augusts Brigmanis un tā. Ir kāda vēlēšanās palielināt manu lomu, es neapvainojos par tādu vēlēšanos, bet tas neatbilst taisnībai.”

V.Artjomenko: “Jūsu viedoklis tika vaicāts, kad tika virzīti ministru amatiem cilvēki no Zaļajiem zemniekiem?”

A.Lembergs: “Protams, mēs sēdējām pie viena galda, jo saskaņā ar līgumu, ar mums notiek konsultācijas šajos jautājumos, un mēs, protams, sēdējām pie viena galda, bet es teikšu tā, labklājības ministre, tā nav preses sekretāre, viņai ir pietiekami nopietna darba pieredze pašvaldībā, kā arī ministrijā viņa atbildēja par dažādām nodaļām, un zināšanas un pieredze šajā nozarē ir pietiekami labas. Ja jūs paklausīsieties kā viņa uzstājās un runā ar žurnālistiem, tur redzama kompetence. Un šī ministrija atbild par budžeta izdalīto līdzekļu izdevumiem. Principā tā ir padotā finanšu ministrijai. Tā atbild, lai laikus tiktu izmaksāts likumā un Ministru Kabinetā noteiktais, izstrādā un piedāvā sociālās sfēras politiku valdībai, bet tas nav pats grūtākais darbs.”

A.Gluhiha: “Ko jūs ieteiksiet ZZS apvienībai budžeta jomā, jūs esat gatavi atbalstīt visas idejas, kuras piedāvā “Vienotības” pakļautā Finanšu ministrija?”

A.Lembergs: “Pirmkārt, kas atticas uz budžetu, mans priekšstats par jebkura budžeta izstrādi, tai skaitā pašvaldību, valsts budžeta, atšķiras no prakses, kas ir Latvijas Republikā. Šodien es neredzu 2011.gada valsts budžeta projektu, un neviens to nav redzējis. Kamēr nav redzēts pilnīgs 2011.gada valsts budžeta apjoms, pietam esmu pieradis, ka ir jābūt faktiem par 2008.gadu, faktiem par 2009.gadu, tam ir jābūt tā sastādītam, ka, ja ir bijušas kādas pārmaiņas, skaitļi būtu salīdzināmi, un prognozējamie fakti par 2010.gadu un plānotais 2011., tad jūs redzat gan struktūru un dinamiku. Tālāk, budžetā ir jābūt iekļautai katrai valsts iestādei, juridiskai personai, vai ministriju struktūrām, cik jāmaksā algās, sociālajam nodoklim, komandējumiem Latvijā un ārpus tās, cik mobilie telefoni, kāds limits katram telefonam.”

A.Gluhiha: “Jūs pabaudītu katru skaitli?”

A.Lembergs: “Pagaidiet, tas viss ir jāredz. Jūs redzat, piemēram, ministrijai vajag 100 mobilos telefonus, kāds limits katram, ja kādam ir vēlēšanās, viņam ir jābūt iespējai to pārbaudīt, kas pieder, cik automašīnas, kāda nauda remontam, tas viss ir jāredz līdz katrai juridiskai personai. Un kas attiecas uz jūs valsts Radio un valsts televīzijai, arī tas pats. Jebkurai valsts naudai ir jābūt redzamai. Tam visam varbūt ar kādiem izņēmumiem ir jābūt redzamam publiski visiem tiem, kas to vēlas.”

A.Gluhiha: “Vienalga, jūs tam pieejat ar tādu pašvaldības sadalījumu..”

A.Lembergs: “Kāds tur pašvaldības sadalījums. Ja jums nav izvērsts budžeta projekts, tad jūs neredzat ne kur tā nauda ienāks, ne kur tā tērēsies. Ja jūs neredzat, kur tiek tērēta nauda, jūs neredzat noplūdi. Ja jūs neredzat naudas noplūdi, jūs neko nezināt par valsts budžetu. Kas attiecas, ko piedāvāja Zaļie zemnieki, mums bija tikšanās tieši 18.novembrī no 17: 30 līdz salūtam. Mēs sēdējām blakus Saeimā un skatījāmies, ko mums ir devusi finanšu ministrija. Mums iedeva divas lapas, kur bija konsolidācijas, kādi mīnusi, kāda kopīgā summa, ko piedāvā ministrija un kāds procents, divas lapas. Tur, piemēram, bija ēnu ekonomikas aprēķins 6 miljoni, tur nebija nekāds atšifrējums, nekas. Mēs jautājām, kas tas ir. Mums teica, ka būs kāds likums, kas ļaus amnestēt, tiem, kam ir liela nauda, viņš to var legalizēt un tad tā būs legāla.”

V.Artjomenko: “Jums nepatīk, kā strādā Dombrovskis pie budžeta?”

A.Lembergs: “Man nepatīk, ka valsts savu 20 neatkarības gadu laikā nav iemācījusies izstrādāt tādu budžeta projektu un budžeta izpildi, lai tas būtu redzams, skaidrs un tas strādātu.”

V.Artjomenko: “Tātad neviens premjers nav strādājis tā kā vajag?”

A.Lembergs: “Jā. Piemēram, mana mamma, lai kontrolētu naudu, viņa pieraksta visus izdevumus, un kad jūs esat pierakstījis visus izdevumus, mēneša beigās jūs varat apskatīties, kur ir iztērēta lieka nauda. Ja jūs to nedarīsiet, jums nekad nepietiks nauda.”

V.Artjomenko: “Cik budžeta plānošanās jūs esat piedalījies?”

A. Lembergs: “Pagājušajā gadā, 2009.gadā, manuprāt, tas bija augusts, pēc manas iniciatīvas, mēs Zaļie zemnieki nosūtījām finanšu ministrijai tabulu, kādu mēs vēlamies redzēt visu budžetu, tādā griezumā, kā es teicu. Protams, neko tādu mēs nedabūjām ne par 2010., ne 2011.gadu. Vēl bija tāds priekšlikums, ka valsts budžetu vajag redzēt ne tikai ministriju griezumā, bet nozaru, vajag redzēt arī teritoriālos sadalījumos, ne monocentra, kad ir liela Rīga un pārējā Latvija mirst, bet daudzpusīga Latvijas attīstība. Vajag paskatīties kā valsts budžets tiek sadalīts teritoriāli. Piemēram, no šī piedāvājuma attiecās. Bet tāda mana ideja tika ierakstīta Kalvīša valdības deklarācijā 2006.gadā, taisnība, visi tam piekrita, bet, ka vajadzēja skaitīt, teica, ka tas neinteresē.”

V.Artjomenko: “Tas viss liecina, ka diez vai tāds princips tuvākajā laikā būs. Viena lieta tā, kad tāda liela kritika budžeta projektam, uzstājas darba devēju konfederācija, arodbiedrības, Pašvaldību savienība, bet kad valdošās koalīcijas partneri nopietni kritizē, par ko tas liecina, ka budžets ir pavisam slikts un mums būs ļoti grūti dzīvot, vai tas, ka jūs kā partneri, esat gatavi “uzmests” šo valdību tuvākajā brīdī?”

A.Lembergs: “Jūs uzreiz “uzmest”. Tādu vārdu piemeklējāt – uzmest –kā kārtis. Es jums pateikšu, 18. datumā bija saruna. Galvenā saruna izvērtās par pašvaldību problēmām. Tur tāda problēma, 2010.gada prognoze nepildās 70 miljonu latu apmērā, tas ir apmēram 10%. Tātad uz pašvaldību rēķina notiek 70 miljonu konsolidācija, kura bija slēpta. Ja kāds dod prognozi, tad viņam par to ir jāatbild. Kad mēs runājām, ka šī prognoze nav pareiza, mums teica nē pareiza. Mēs, piemēram, Ventspilij budžetu sastādījām tā: finanšu ministrija garantē 92% izpildīšanu, tad mēs 92 ieguldījām kā 100. Jo mēs nevaram no gaisa plānot pilsētas budžetu. Kad mēs 18.novembrī apskatījāmies, kas tiek plānots attiecībā uz pašvaldībām, tad tur bija liela konsolidācija uz pašvaldību rēķina, un tur bija asa saruna, un pēc tam finanšu ministrija nāca uz kompromisu, arī Dombrovskis, vispirms atrada papildus 11 miljonus pašvaldībām, pēc tam pamainīja naudas proporciju no 80% uz 82%. Protams, tas bija kompromiss, bet labāks pašvaldībām nekā sākotnējā variantā. Bija saruna par bērnu pabalstiem, ka trūcīgās ģimenes saņem nevis 8, bet 16 latus. Tā kā mēs ar tādu kontingentu strādājam, mums Ventspilī tādi ir apmēram 1000 cilvēki, tad mēs šo kontingentu zinām. Debates bija par šiem jautājumiem, bet, ja jūs neredzat visu ainu, jūs nevarat paskatīties un pajautāt, klausieties, kāpēc vajag 100 mobilos telefonus, var 50, jums ir 50 000 km gadā mašīnai, varbūt var 25 000, vai, piemēram, par 20% samazināja strādājošo skaitu, bet kur ir 20%…”

V.Artjomenko: “Dombrovskis un Vilks šo informāciju slēpj?”

A.Lembergs: “Viņiem nav šī informācija. Bet kur ir, 20% samazināja darbaspēku, bet kur ir 20% ekonomika? Tātad ir jābūt 20% mazāk par apkuri, elektroenerģiju un visu pārējo. To jūs varat sasniegt tikai tad, ja jūs atbrīvosiet ēkas. Bet cik ēkas atbrīvoja?”

A.Gluhiha: “Kas maksās par tādu sliktu budžetu, kā jūs uzņemsieties atbildību?”

A. Lembergs: “Es jums stāstu savu redzējumu. Tā prakse, kas mums ir Ventspilī, un kad mums saka, ka Ventspilij ir nauda, Ventspilij ir nauda. Mums ir 8 miljoni brīvas naudas.”

V.Artjomenko: “Jūs balsosiet par šo slikto budžetu?”

A.Lembergs: “Valsts budžetam ir mīnus viens miljons.”

A.Gluhiha: “Viņiem nav ostas un naftas.”

A.Lembergs: “Mums arī nav naftas, un pie kā tur osta. Ticiet man, naudas nav tikai tiem, kas nemāk skaitīt, dot un pareizi tērēt. Lūk, galvenā problēma, nevis, ka maz naudas.”

V.Artjomenko: “Tad jūs balsosiet vai nē.”

A.Lembergs: “Balsos deputāti.”

V.Artjomenko: “Jā, deputāti. Jūs zināt, vai Zaļo zemnieku savienība balsos?”

A. Lembergs: “Tur ir vēl jautājumi, par kuriem debatēs, pēc tam tiks skatīts…es piedalījos un zaļo zemnieku deputāti visi piedalījās, no deputātu puses tika izteikta diezgan asa kritika, tā kā viņi tik vienkārši nemainīs savu viedokli, tur priekšā ir vēl nopietns darbs, tam vēl ir laiks.”

V.Artjomenko: “Atgādināšu, jūs klausāties Latvijas Radio 4 programmu “Darbojošās personas. Tajā piedalās reģionālais partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis Aivars Lembergs un žurnālisti Aleksandra Gluhiha no avīzes “Telegraf” un Māris Ķirsons no Avīzes “Dienas Bizness”, kuram arī tiek dots vārds.

Māris Ķirsons, žurnālists: “Labi, jūs stāstījāt par budžetu, 2011.gadā mums vēl nenāksies atdot starptautisko aizdevumu, 2012.gadā mēs sāksim atdod 700 miljonus eiro, pēc tam miljardu. Kādas ir jūsu prognozes, varēsim mēs atdot vai nē, un kā mēs to atdosim?”

A.Lembergs: “Mana prognoze, nekad to neesmu slēpis, tādu naudu Latvija nekad, tajos termiņos, kas tur ir ierakstīti, nevarēs, jo iedotie kredīti tādos apjomos, tie ir steidzami, un nekad prātīgs cilvēks tādas summas valsts izdevumiem nekad neņem, jo atdot nespēs. Jūs pareizi teicāt, ja atmiņa neviļ, 2013./2014., 2014./2015. gads ir laiks, kad divu gadu laikā jāatdod visa summa Eiropas Komisijai 1 vai 2 vai 4 miljardi katru gadu, tas absolūti nav iespējams. Tur ir tāda pieeja, ka Latvijai uzlabosies ekonomiskie rādītāji, uzlabosies valsts budžeta stāvoklis, paaugstināsies reitingi un tad varēs tos kredītus pārkonvertēt privātos banku sektoros. Mans priekšlikums, es to atstāju, es nevadu pārrunas ar Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un citiem, kas deva mums naudu, ka vajag vienoties nevis par steidzamiem 5 gadu kredītiem, bet vajag vienoties par ilglaicīgiem uz gadiem 20 – 50. Ja tā vienotos un procenti jāatdod tikai daļa no summas, tad, protams, Latvija tādu kredītsummu ir spējīga atdot. Es nezinu uz ko cerēja, bet, piemēram, mēs pašvaldībā pilsētas budžetam tādu atbildību nekad neuzņemtos. Vispār, piemēram, attiecībā uz pašvaldībām ir tāds normatīvs, ka pašvaldībai nav tiesības ņemt lielāku kredītu no gada ienākumiem 20% apmērā. Un arī tas ir, manuprāt, daudz, mums tādi skaitļi pat tuvu nav, mums vispār ir ļoti mazs kredītportfelis, mēs tikai tagad to naudu esam sākuši aizņemties, jo šodien tas ir izdevīgi. Tāda ir mana atbilde.”

M.Ķirsons: “Labi. Finanšu ministrs Vilks šodien teica, ka iespējams nākamajā gadā var tikt pārdoti valsts uzņēmumi, vai nu “Lattelecom”, vai “LMT”, varbūt vēl kāds. Kā jūs uz to skatāties?”

A.Lembergs: “Mana pieeja ir tāda, vajag vienoties ar Valūtas fondu, Eiropas Komisiju un skandināviem un pārējiem, kas ir devuši naudu, lai viņu kredīti būtu ilglaicīgi, ne mazāk kā 30 gadus. Bet to naudu, ko var iegūt, ja situācija pārdošanas tirgū telekomunikāciju biznesā ir izdevīga, tad, ja pārdotu šo aktīvu un iegūtu par to naudu, tad šī nauda nekādā gadījumā nedrīkst tikt patērēta un atdota kredītmaksājumos. Tai ir jābūt kā resursam, investīciju resursam, reālas ekonomikas attīstībai. Piemēram, mums bija, tiesa nezin kāpēc to aizliedza, Privatizācijas fonds līdz 2009.gadam. Mēs no šī fonda nevienu santīmu neiztērējām kaut kādu kredītu dzēšanai. Tur nonāca nauda konkrētām vienreizējām investīcijām, lai nebūtu tā, ka tas kļūst par patstāvīgu ienākumu daļu, tos var nosaukt tā – ārkārtas ieņēmumi, tos nedrīkst tērēt pilsētas, nav svarīgi valsts budžetam. Mēs tā darījām, un mums bija kredītresurss, lai sakārotu, piemēram, nekustamos īpašumus, kam ir vēsturiska nozīme. Mums bija speciāla kārtība, jo, ja tiek ieguldīts kādā vecā īpašumā, piemēram, ēkā, tā vērtība palielinās, bet mums no tā tiek maksāts nodoklis, tas ir mēs palielinām savu nodokļu bāzi, tai pat laikā palīdzam uzņēmējam, kuram ir ēka, kas ir vēsturisks arhitektoniskais piemineklis. Es uzskatu, valsts politikai vajadzētu būt tieši tādai pašai.”

M.Ķirsons: “Nedaudz par Ventspili. Baltkrievija ir ļoti ieinteresēta pārsūknēt Venecuēlas naftu uz Baltkrieviju caur Ventspils ostu. Kā jums kā Ventspils pilsētas mēram šķiet, būs tāda pārsūknēšana vai nē?”

A.Lembergs: “Ventspils naftas terminālis” ir privāta kompānija un “LatTrosTrans” arī ir privāta kompānija, pašvaldība nekā nevar ietekmēt to, kā viņi organizēs kādu darbu. Bet tā kā es šo jautājumu nedaudz zinu, varu teikt, pirmkārt, kad sabruka Padomju Savienība, tad Augstākā Padome, kurā es biju deputāts, pieņēma lēmumu, ka viss Padomju Savienības īpašums, kas atrodas Latvijas teritorijā, kļūst par Latvijas valsts īpašumu, tai skaitā cauruļvadu naftas sistēma, jo tā bija daļa “Družbas” sastāvdaļa, un, protams, arī viss tas, kas tajā atrodas iekšā, tajā skaitā nafta. “LatTrosTrans” privatizācijā tika privatizēti cauruļvadi, bet netika privatizēta nafta, kas tajā ir. Protams, Ventspils kā osta un Latvija būtu ļoti ieinteresēta, lai Venecuēlas nafta nāktu uz Ventspili un tālāk pa cauruļvadu sūknētos un Novopolocku. Tas ir lēti, tas ir droši, tas ir ekonomiski, tas ir efektīvi. Protams, Krievija tajā nav ieinteresēta, jo tur ir konflikts starp Krieviju un Baltkrieviju, es nerunāšu par to, kam tur ir patiesība, tas nav tas jautājums, un šī pārsūknēšana varētu tehniski būt iespējama jau no šī gada jūlija. Diemžēl tā nenotiek, notiek pretējais, manuprāt, nelikumīgi mēģina izsūknēt naftu, kas pieder Latvijas valstij, tāds ir mans viedoklis, un cenšas to pārdot. Es domāju, Latvijas valsts nedrīkst to pieļaut, tagad, kad trūkst tik daudz naudas, kaut kur ap 40 līdz 50 000 latu tai tiek atņemts. Es domāju, ja kādam interesē šī nafta, lai viņš samaksā valstij un pēc tam, lai viņš to glabā cauruļvadā un, protams, izsūknē, tā ir viņa personīgais jautājums. Kā “Dienas Bizness” rakstīja pirmais šajā jautājumā, no tā laika pagājušas apmēram divas nedēļas?”

M.Ķirsons: “Nedaudz vairāk.”

A.Lembergs: “Lūk! Divu nedēļu laikā Latvijas valdība nav pakustinājusi pat pirkstu, nav pat bijuši norādījumi Privatizācijas aģentūrai pārskatīt vecos arhīvu dokumentus un pārbaudīt, vai nafta, kas ir iekšā tika privatizēta, turklāt divos cauruļvados Mažeiķu un Ventspils. Cik man zināms, tikai pēc valdības sēdes šajā otrdienā, šis jautājums tika pacelts. No tā es secinu, ka ir Latvijas Republikā ir oligarhiski spēki, kam ir liela ietekme uz “Vienotību” kopumā un premjeru personīgi, kas bremzē šo procesu un ir ieinteresēti, lai nafta tiktu atsūknēta un pārdota, bet tas ir mans pieļāvums.”

M.Ķirsons: “Labi, tātad naftu izvāks no cauruļvada, tur paliks tukšums, tur taisās ielaist kaut kādu gāzi. Vides ministrija arī nav pretim naftas vietā ielaist gāzi, tas viss ir normāli?”

A. Lembergs: “Es tiešām jautāju, lai apskatās pēc likuma, ja mainās, kas atrodas cauruļvadu sistēmā, vai vajag dot kādu atzinumu par ietekmi uz apkārtējo vidi. Pēc likuma nevajag neko saskaņot un darīt. Tā kā pēc likuma vides ministrija šo procesu ietekmēt nekā nevar.”

A.Gluhiha: “Politisks jautājums. Budžets būs pirmais pārbaudījums “Vienotības” valdībai, otrs visticamāk būs prezidenta vēlēšanas. Kā jūs vērtējat, kas var būt kandidāts un vai jūs atbalstīsiet, piemēram, Zatlera kunga pārvēlēšanu uz otru termiņu?”

A. Lembergs: “Cik es esmu informēts, “Vienotība” vēl nav noformulējusi, ka viņiem tur ir vairāki kandidāti vai pat viens. Es tikai zinu, ka žurnālisti tiešām nosauca pat trīs četrus kandidātus. Es ar žurnālistiem esmu vienisprātis tajā, ka šie cilvēki neatteiktos būt kandidāti, tur nav šaubu, droši vien ir ar tādām ambīcijām, bet no nosauktajiem, es, piemēram, neredzu, kam varētu uzticēt Rīgas pils atslēgas.”

A.Gluhiha: “Jūs pats uz šo amatu neskatieties?”

A.Lembergs: “Es neatbildēju, kas attiecas uz Zatlera kungu. Vienmēr visu vajag salīdzināt, protams, no tiem, kas tur tika nosaukti, tad es domāju saprātīgi tādā gadījumā ir pagarināt otro termiņu un ievēlēt Zatlera kungu.”

A.Gluhiha: “Pēc neoficiālās preses informācijas nosaukti bija Ēlertes kundze un Kristovska kungs.”

A.Lembergs: “Jā, pēc neoficiālas preses informācijas. Bet redziet, nevar prezidents būt rusofobs, cilvēks, kurš uzskata, ka cilvēkam medicīnisko palīdzību var sniegt tikai tādā gadījumā, ja viņš pieder tai nacionalitātei, kura ārstam šķiet pareiza, tam kas nešķiet pareizs, lai mirst, tam palīdzība netiks sniegta. Tie pat nav viduslaiki, es pat nezinu, kas tie ir par laikiem. Kas attiecas uz Sarmītes Ēlertes kundzi, es nedomāju, ka oligarha Sorosa padotos, būtu prātīgi ievēlēt par prezidentu. Es domāju, ka mums savu oligarhu ir pietiekami daudz, un tur vēl pie citiem doties pēc kandidatūras ir bezjēdzīgi . Un ja griezties pie Starptautiskiem finanšu oligarhiem, tad vajag izdarīt tā, lai Sorosam nav pirmā roka izvirzīt Latvijas prezidenta kandidātu. Pasaulē oligarhu ir daudz, es domāju savāktos ne viens tūkstotis, vajag viņu vidū aptauju, ko viņi rekomendētu. Tas būtu nopietni.”

V.Artjomenko: “Pie Latvijas oligarhiem pieskaita arī jūs. Ko jūs ieteiktu?”

A.Lembergs: “Es neesmu domājis par šo tēmu. Par šo tēmu es atbildu tikai žurnālistiem, bet pats neesmu domājis. Lai ziema beidzas, es vēl uz zemledus makšķerēšanu gribu aizbraukt.”

V.Artjomenko: “Kā sabārt kādu, tā varat, godīgi pateikt savu viedokli negribat.”

A.Lembergs: “Es nevienu lamu vārdu neesmu pateicis.”

M.Ķirsons: “Labi, Ventspilī sadega jautājums par termoelektrostaciju, ja nemaldos projekts kopā ar vāciešiem. Tur kautas kas tajā vietā būs, vai tomēr nauda pazaudēta un nekas tur nebūs?”

A.Lembergs: “Es ļoti īsi pastāstīšu. Tātad 2003., manuprāt, tika pieņemts lēmums celt TEC, lai varētu kurināt ogles, jo gāzes cauruļvadu Ventspilij nebija. Tika rīkots konkurss, mēs dabūjām naudu, pilsētas orgāni un es personīgi ar to nodarbojāmies, un mēs dabūjām 3 – 4 miljonus eiro pirmie Eiropā bonuss TEC celtniecībai. Kad mums bija šis bonuss, mēs rīkojām konkursu, lai piesaistītu profesionālus investorus un projekta menedžeri. Es tiesa, mans priekšlikums bija izvēlēties citu, es biju par to, lai būtu “Fortum”, bet komisija lēma savādāk, es tad neuzstāju – vācieši tad vācieši. Bet vācieši izrādījās absolūti nespēcīgi vadīt projektu, piesaistīt nepieciešamos kredītresursus un termiņš, kad šis projekts bija jānodod, principā pagāja. Tiesa gads vēl ir, bet pa gadu to nav iespējams atdzīvināt. Bet tā kā šo jautājumu mums katrā gadījumā vajag atrisināt, un atbrīvoties no mazuta kurināšanas, tad burtiski pirms divām dienām mēs iesniedzām ekonomikas ministrijai jaunu projektu par centrālo siltumtīklu siltināšanu, lai pārtaisītu mūsu divas kurtuves uz šķeldas kurtuvēm. Arī šim projektam ir bonuss līdz 6 miljoni latu, projekta izmaksas mums ir 12 miljoni latu .Tā kā mēs aizejot no vecā, mēs taisām jaunu. Es domāju šodien pāriet uz šķeldas kurināmo ir daudz prātīgāk, kā pāriet uz kurināšanu ar oglēm, jo tagad ir CO2 kvotas, kādreiz tās nebija, kad mēs šo jautājumu pieņēmām. Tā ir stingra politika attiecība pret atjaunojamiem energoresursiem. Turklāt tas nav resurss, kas aug mūsu acu priekšā.”

M.Ķirsons: “Koģenerēšanas stacijas bloks arī būs šajā jaunajā projektā?”

A.Lembergs: “Nē.”

M.Ķirsons: “Tikai siltumtīkli?”

A.Lembergs: “Tikai siltumtīkli, tāpēc, ka, lai veidotu TEC vajag savienot abus krastus, un šī daļa ir ļoti dārga, un tas spēcīgi palielinātu siltumenerģijas tarifu Ventspilī. Bet vienlaicīgi mēs ejam uz to, lai mēs varētu būt gatavi kurināt šķidro dabas gāzi. Tas ir šķidro gāzi atved, notiek degazācija , un rodas dabas gāze. Pasaule uz to iet, cena tādai gāzei šodien jau ir zemāka kā dabas gāzei, kas no Krievijas iet pa cauruļvadu, vismaz izrietot no skaitļiem, kas ir Latvijai. Tā kā es domāju nav tālu tas laiks, kad mūsu Ventspils enerģētiskā politika izrādīsies daudz prātīgāka kā vecais projekts.”

A.Gluhiha: “Ja atgriežas pie paša sākuma, kad mēs runājām par valdības veidošanu, izrādījās, ka opozīcijā palikušas vairākas partijas, to skaitā Šķēles kungs, Šlesera kungs. Jūs viņus diezgan labi zināt, kā jūs redzat viņu politisko nākotni, ņemot vērā, ka daži no Tautas partijas ir sākuši izrādīt vēlmi iestāties Zaļo zemnieku savienībā?”

A.Lembergs: “Es, taisnība, vienmēr uz pārbēdzējiem skatos ar zināmām aizdomām. Kas attiecas uz Tautas partiju un “LPP/Latvijas Ceļš”, viņi līdz tam ar mani nav runājuši, kad tika paziņots, ka viņi kopā iet. Es viņiem izteicu savu viedokli, ka es uzskatu, ka viņu lēmums ir kļūdains, jo Tautas partijai ir savi vēlētāji ar savu ideoloģisko bāzi, bet Pirmā partija, tas ir kaut kas pavisam cits, sevišķi pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā Rīgā, kur viņi veiksmīgi uzstājās. Un, manuprāt, mans novērtējums bija tāds, ka tie, kas grib balsot par Tautas partiju, noteikti negrib balsot par Šleseru. Un tie, kas grib balsot par Šleseru, noteikti negrib balsot par Šķēli. Viņi apvienojās, bet vēlētāji atgrūdās. Tagad viņiem šo kļūdu labot ir grūtāk, “Saskaņas centra” bloks Rīgā vienlaicīgi Saeimā viņi ir kopā ar Tautas partiju. Manuprāt, viņiem ir jāizvēlas. Jo ātrāk viņi šo lēmumu pieņems, jo vieglāk viņiem būs strādāt ar konkrētiem vēlētājiem, ar kuriem viņi var rēķināties.”

A.Gluhiha: “Sanāk, ka “Saskaņas centrs” ir tuvāk LPP/LC, jo ar Tautas partiju nesanāca?”

A.Lembergs: “‘Jā, ar pirmo partiju “Saskaņas centrs” ir neapšaubāmi tuvāki, bet kad viņi ir kopā ar Tautas partiju ir tālāk.”

V.Artjomenko: “Sarunas beigās vēl nedaudz gribas runāt par budžetu. Cilvēki, kas aizgāja uz vēlēšanām un balsoja, ļoti daudzi rēķinājās tieši ar jums. Šodien viņi grib dzirdēt budžeta vērtējumu pie kura strādā pat bez skaitļiem. Kā jūs kopumā vērtējat nākamā gada budžeta plānošanu?”

A.Lembergs: “Tātad vēlēšanās uzvarēja “Vienotība” priekšgalā ar Dombrovska kungu, un šodien ir Dombrovska valdība nevis Lemberga. Bet viņiem, protams, nepietiek balsis Saeimā, lai iegūtu absolūtu vairākumu, viņiem ar kādu vajag veidot koalīciju. Viņi izvēlējās Zaļos zemniekus un zaļie zemnieki tam piekrita, jo, protams, ir saprotams, ka valstij vajag budžetu, sevišķi tādā krīzes periodā, tai ir jābūt valdībai, Starptautiskajiem kreditoriem ir jābūt ar ko runāt un es domāju, tāpēc Zaļie zemnieki iet uz kompromisu, ko citos apstākļos viņi nedarītu. Es jau teicu, es daudz darītu savādāk. Bet tā nav Lemberga valdība, tā kā tiek darīts tā, kā par pareizu šķiet Dombrovska kungam.”

V.Artjomenko: “Cilvēkiem paskat, ar ko viņiem rēķināties, koferi krāmēt un braukt meklēt darbu uz citām valstīm?”

A.Lembergs: “Koferi nevajag krāmēt, bet visi cilvēki grib dzīvot pienācīgu dzīvi, un ja viņiem ir iespēja izvēlēties, kur dzīvot, tad viņi izvēlēsies dzīvot tur, kur ir labāk. Bet tā kā mēs esam Eiropas Savienībā, var brīvi pārvietoties un atrast darbu. Es šodien varu mēģināt ietekmēt situāciju reāli tikai Ventspilī, to es arī daru.”

V.Artjomenko: “Tā nav traģēdija, ka cilvēki aizbrauc no Latvijas?”

A.Lembergs: “Protams, tā ir traģēdija. Demogrāfiskā problēma ir galvenā Latvijas problēma. Galvenā!”

V.Artjomenko: “No kā “barosies” nākamā gada Latvijas ekonomika, ja?”

A.Lembergs: “Vienīgā cerība ir uz ekonomisko atveseļošanos pasaulē un īpaši Eiropas Savienībā, jo tas ir galvenais tirgus un Krievijā, protams.”

V.Artjomenko: “Neatkarīgi no tā, kāds būs budžets?”

A.Lembergs: “Budžets ir pret attīstību, Eiropas Savienības ekonomika ir maza problēma. Tā kā es domāju, viņi mūs izvilks no cauruma, īpaši kokmateriālu tirgu, tā ir ļoti labā stāvoklī un tas mūs glābj.”

V.Artjomenko: “Kā varat vērtēt Zaļo zemnieku savienību kā valdības partneri, cik daudz “Vienotība” uz jums var paļauties?”

A.Lembergs: “Zaļie zemnieki pastrādāja kopā ar “Vienotību” pusotru gadu, un ļoti grūtā brīdī. Ja “Vienotība” vairāk neslimos ar to slimību, kas bija Latvijas ceļam un Tautas partijai, kad viņi dzird sevi un citus nedzird, negrib dzirdēt, neiet uz kompromisu un nemeklēs iespējas neņemt vērā citu viedokļus, tad būs slikti. Ja nāks pretim uz kompromisiem, dzirdēs partnerus, tad es domāju Dombrovska valdības stabilitāte ir nodrošināta. Pats Dombrovskis ir cilvēks, kas ir noskaņots uz kompromisiem, lai meklētu izeju no kādām problēmsituācijām, viņš to ir pierādījis. Bet apkārt viņam visi nav tādi. Tā kā viss atkarīgs no tā, cik Dombrovska vara dos apkārtējiem.”

V.Artjomenko: “Jūs runājāt, ka Ventspilī jums ir 8 miljoni rezerves nauda. Jūs jūtat Ventspils iedzīvotāju pieplūdumu, pie jums emigrē no Rīgas?”

A.Lembergs: “No Rīgas, jā, mums tur atveras jauni uzņēmumi, es interesējos, kas tur strādā, tur puse tikai ir ventspilnieki. Pārējie ir atbraucēji, to skaitā no Rīgas. Es neesmu pārliecināts, ka man izdosies, bet es sev uzstādu tādu uzdevumu, es gribētu, lai Ventspils iedzīvotāju skaits augtu. Ja mums tas izdosies, ne tūkstošos kā Padomju laikos, bet augtu, tas man būtu tāds liels panākums.”

V.Artjomenko: “Paldies, paldies! Tā bija programma “Darbojošās personas”. Tajā piedalījās slavenais Latvijas politiķis Ventspils mērs Aivars Lembergs un žurnālisti Aleksandra Gluhiha no avīzes “Telegraf” un Māris Ķirsons no avīzes “Dienas Bizness.” Programmu vadīja Valentīna Artjomenko, Latvijas Radio 4, skaņas ieraksta operators Mārcis Bērziņš. Visiem paldies! Uzredzēšanos!”

Publicēts lapā: 3.12.2010