Kalendārs

Miljonāra Jūlija Krūmiņa vājības grauj ticību viņa liecībām (NRA, 01.12.2010.)

Jūlijs Krūmiņš un Raimonds Gerkens pirms hokeja spēles 6. oktobrī Foto: F64

Jūlijs Krūmiņš un Raimonds Gerkens pirms hokeja spēles 6. oktobrī Foto: F64

Audio: Miljonārs Jūlijs Krūmiņš, liecinot t.s. Lemberga prāvā, atklāj, kādēļ tiek apsūdzēts Ventspils mērs Aivars Lembergs

Ceturtdien t.s. Lemberga prāvā plānots atsākt pratināt miljonāru Jūliju Krūmiņu, par kura statusu šajā lietā notika karstas debates turpat visa iepriekšējā pusotra gada laikā.

Miljonārs J. Krūmiņš šajā kriminālprocesā ir figurējis gan kā „cietušais”, gan kā „cietušā pārstāvis”, gan kā aizstāvības puses izsauktais liecinieks, gan kā apsūdzības puses liecinieks. Vienalga kādā statusā, J. Krūmiņam iedalīta Ventspils mēra Aivara Lemberga apsūdzētāja loma. Vai viņš šo lomu pilda?

Glābsies Austrālijā

Septembrī, t.i. neilgi pirms Saeimas vēlēšanām, J. Krūmiņš tika pratināts tikai divas dienas. Prokuroriem jautājumu klāsts ātri izsīka, turpretī aizstāvības puse paspēja tikai iesākt savu jautājumu uzdošanu. Neskatoties uz to, pratināšana tika pārtraukta, jo J. Krūmiņam bija jādodas uz Austrāliju, lai tur pirktu māju. Kā tiesai skaidroja pats miljonārs, māja viņam esot vajadzīga gadījumam, ja A. Lembergs pēc Saeimas vēlēšanām kļūs par premjeru. „Es baidos, ka Aivars Lembergs var nākt par premjeru. Lai es tad nebūtu Rīgā, es gribu Austrālijā māju nopirkt, ja. Dzīvošu tur,” skaidroja miljonārs, atbildot uz tiesneša Borisa Geimana jautājumu par to, kad tad viņš atkal varēs ierasties tiesā. „Es parasti ziemās atrodos izbraukumos. Es tagad atkal braukšu prom, teiksim, un būšu atpakaļ tikai kaut kur aprīlī,” stāstīja liecinieks.

Iegāž zīmēšanās

Cik patiess tiesas priekšā, stāstot par savu milzu aizņemtību ziemas periodā, ir bijis J. Krūmiņš, var pats izvērtēt ikviens dzeltenās preses lasītājs. Miljonāram regulāri patīk apgrozīties dažādos sabiedrības krējuma pasākumos Latvijā, kuriem netrūkst arī dzeltenās preses uzmanības.

Piemēram, Vakara Ziņas J. Krūmiņu sastapa Rīgā pirms hokeja spēles Dinamo pret slaveno NHL klubu Coyotes, kas notika šā gada 6. oktobrī (t.i., nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad J. Krūmiņš atprasījās no tiesas sakarā ar došanos uz Austrāliju). Žurnāls raksta, ka miljonārs hokeja halles VIP tribīnēs gan tikai „pazīmējās”, drīz vien dodoties uzspēlēt kārtis.

Pie kāršu galda Vakara ziņas J. Krūmiņu kopā ar ZZS līderi Augustu Brigmani fiksēja arī 24. oktobrī. Šajā datumā uzņēmēja Raimonda Gerkena villā notika gadskārtējais zolītes turnīrs. Kā raksta Vakara Ziņas, turnīrs bijis organizēts augstākajā līmenī. Uzkodās – kūpināts zutis, garneles, zosu aknu pastēte. Pirmajā spēles pauzē spēlmaņiem servēta sautēta teļa gaļa anšovu un riekstu mērcē, astoņkāja salāti un stepes (?) baravikas; otrajā pauzē – sutināta jēra gaļa, liellopa steiks, jūras asaris un zutis, kā arī izsmalcināti dzērieni. Un tādā garā.

Savukārt interneta portāls Mango J. Krūmiņu sastapis žurnāla Playboy atklāšanas svētkos 21. oktobrī. Šo pasākumu viņš apmeklējis kopā ar savu brālēnu, vairāku partiju dibinātāju Jāni Krūmiņu un „ilggadējo draugu” Edvīnu Inkēnu.

Ļoti iespējams – ja Jūlijs Krūmiņš šobrīd tiek aicināts uz pratināšanām, tad miljonāra „zīmēšanās” dzeltenajā presē ir pamanīta arī tiesā. Iepriekš gan radās iespaids, ka miljonārs tiks likts mierā uz ilgu laiku – piemēram, vismaz līdz iepriekš pieminētajam nākamā gada aprīlim.

Malahovskas faktors

Iespaids par tiesas izdabāšanu J. Krūmiņa interesēm nepratināties „ziemas” periodā radās no tā, ka miljonāram šajā procesā tika atļauts tas, kas citiem principiāli tika liegts. Piemēram, tiesnesis B. Geimans savulaik nostrostēja žurnālistus, kad tie izdarīja kaut kādas kustības tiesas zālē bez saskaņošanas ar tiesas priekšsēdētāju; A. Lemberga uzstāšanās B. Geimans pārtrauc regulāri; advokātiem regulāri tiek pieprasīti skaidrojumi, kāpēc viņi uzdod tādus vai citādus jautājumus u.tml.

Turpretī J. Krūmiņam tika pat ļauts komunicēt ar tiesu sēžot – jebkura cita persona šajā procesā (domājams, arī visos citos) ar tiesu sarunājas pieceļoties. Tāpat, kad tiesa aicināja J. Krūmiņam pastāstīt visu, ko viņš par konkrēto lietu zina, miljonārs atļāvās tiesai strupi norādīt: „Bet variet tomēr kaut kādus jautājumus uzdot, tad es uz jautājumu konkrēti atbildēšu.” Salīdzinājumam – kad prokurors Juris Juriss atļāvās kaut ko tiesai norādīt, viņš tūlīt saņēma indīgu piezīmi: „Jurisa kungs, jūs gribat man noteikt, kādus jautājumus es varu uzdot?”

Tāpat J. Krūmiņš atļāvās tiesas klātbūtnē arī prokuroriem „komandiera balsī” norādīt: „Tā kā es gribētu, lai tos jautājumus uztaisītu kodolīgus. Lai man tālāk vairāk nebūtu, vai ne, šeit jānāk.”

Kāpēc J. Krūmiņš var atļauties šādas vaļības tiesas sēdē? Pagaidām vienīgais daudzmaz racionālais skaidrojums varētu būt tas, ka juridisko palīdzību J. Krūmiņam sniedz bijusī Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese, bijusī B. Geimana kolēģe Ineta Malahovska.

Attaisnotās cerības

Kā zināms, iepriekš J. Krūmiņš tika pratināts nedēļu pirms Saeimas vēlēšanām. Prokuroru uzdotie jautājumi radīja iespaidu, ka J. Krūmiņam atvēlēta noteikta loma arī priekšvēlēšanu aģitācijā, jo viņam ļoti daudz tika jautāts nevis par Ventspils mēram izvirzītajām apsūdzībām (t.i., par 1994. gada beigās no SIA Man – Tess it kā izspiestajām SIA Lat Transnafta kapitāla daļām), bet gan par politiķu uzpirkšanu, stipendiātu sarakstiem u.tml.

Iespējams, J. Krūmiņš uz viņu liktās cerības kaut kādā mērā attaisnoja, jo pēc tam J. Krūmiņa teiktais tika tiražēts vairākos medijos un tika publiskoti arī fragmenti no tiesas sēdes audioieraksta. Prokuroru mudināts, J. Krūmiņš stāstīja, ka savulaik Saeimas deputāti nemaz algu nav gājuši saņemt, bet gaidījuši „naudu no Ventspils”. Vēlāk gan viņš precizēja, ka tas ir tikai viņa pieņēmums.

Arī viņš pats reiz vedis no Ventspils naudu tīkliņā – 70 tūkstošus -, kurus bijis jānodod tēvzemietim Lakučam. Tāpat viņš pastāstīja, ka 21 procents Latvijas naftas tranzīta akciju bijis atvēlēts tālaika valdošajām politiskajām partijām.

Publiski izskanējis, ka lieta par iespējamo politiķu uzpirkšanu Ventspils naftas (VN) privatizācijā ir izdalīta atsevišķā kriminālprocesā no jau vairāk nekā 10 gadus izmeklētās t.s. Ventspils amatpersonu lietas, no kuras izdalītas arī šobrīd tiesā izskatāmās divas krimināllietas (Aivara parka lieta un Simts un viena sējuma lieta, kuru apvienojums šobrīd tiek dēvēts par Lemberga lietu). Kāpēc kriminālprocess par VN privatizāciju izdalīts no kriminālprocesa „ar bārdu”, kuram sen jau notecējis „saprātīgs” izmeklēšanas termiņš, nevis uzsākts jauns kriminālprocess? Viena no versijām ir – tāpēc, ka tādējādi prokuroriem nav jāuzliek arests Latvijas naftas tranzīta akcijām un līdz ar to nav traucēta iespēja pārdot VN akcijas krieviem.

Izgāž pasākumu

Tomēr diezin vai lomas ierādītāji no miljonāra J. Krūmiņa gaidīja daudzas citas viņa paustās atziņas. Proti, J. Krūmiņš izvērsti parādīja, ka t.s. Lemberga prāvā ar krimināltiesiskām metodēm faktiski tiek risināti civiltiesiski strīdi un šai prāvai ir politiski mērķi. Piemēram, uz jautājumu, kāpēc J. Krūmiņš piedalās šajā prāvā, miljonārs vispirms atbildēja – tāpēc, ka viņš nav saņēmis dividendes no VN un tāpēc, ka ventspilnieki viņam nav atdevuši Latvijas naftas tranzītā ieguldītos 5 miljonus dolāru. Viņš uzsvēra, ka vairākkārt ir lūdzis atdot šos 5 miljonus dolāru un tādējādi „es darīju visu, lai es šeit nesēdētu. Ja tajā laikā būtu, teiksim, man samaksājuši to manu ieguldījumu un palaiduši mani vaļā, es šeit nesēdētu,” tiesai stāstīja miljonārs.

Bet īsts dvēseles kliedziens J. Krūmiņam sanāca, kad advokāts Raimonds Krastiņš viņam pieklājīgi norādīja – kaut ar aizkavēšanos, taču 5 miljonus dolāru viņš ir saņēmis; kāpēc tad tomēr J. Krūmiņš nav „novilcis krustu” negatīvajās attiecībās ar A. Lembergu? Tad miljonārs iekarsa, un tiesai skaidroja, ka ar šo kriminālprocesu viņš, miljonārs Ainārs Gulbis un daži citi faktiski ir parūpējušies, lai A. Lembergs nekļūtu par premjeru un Valsts prezidentu. „Aivars Lembergs ar šito te procesu netiks par premjeru, vai netiks par prezidentu,” tiesas priekšā liecināja J. Krūmiņš. (šīs epizodes audioierakstu var noklausīties www.nra.lv)

Saskaņo liecības

Tāpat diezin vai prokuroriem patika J. Krūmiņa atzīšanās – sākot sniegt liecības prokuratūrā par to, ka A. Lembergs 1994. gadā no SIA Man – Tess esot izspiedis SIA Lat Transnafta kapitāla daļas, viņš vispirms konsultējies ar Ventspils mēra senseno ienaidnieku Aināru Gulbi. Faktiski J. Krūmiņš atklāti pastāsta, ka savas liecības saskaņojis ar citu liecinieku. Kā šādas liecības vērtēt?

Piemēram, J. Krūmiņš stāstīja: „Nu, trīs gadi atpakaļ, pirms tam, kad mani aicināja uz prokuratūru. Par mani, es teiksim, iedomājos, kādos jautājumos. Es tikos arī ar Gulbi. Mēs izrunājāmies, teiksim.”

Vai, piemēram: „Tas bija kopīgi ar Aināru Gulbi. Dokumenti, ja, mēs nodevām. Cik man bija dokumenti, to izskatīja juristi un vajadzīgo dokumentu mēs atdevām. Atdevām Aināram; Ainārs attiecīgi laikam Laksam, un Laksa laikam Šleseram…”

Pašam savs virsprokurors

Visticamāk, miljonārs pats nemaz nejuta, kādās pretrunās nonāk, kad, no vienas puses, stāstīja par gluži vai mītisku A. Lemberga ietekmi valstī jau 1990 – to gadu sākumā, un, no otras puses, kad parādīja savu patieso ietekmi. Piemēram, uz advokāta Jāņa Rozenberga jautājumu, kāpēc tieši viņu uzaicināja kļūt par SIA Lat Transnafta dalībnieku, J. Krūmiņš vaļsirdīgi paskaidroja: „Es tajā laikā biju padomnieks Čeveram, es tāpatās biju Latvijas ceļā iekšā. Es domāju, ka tur tika aicināti cilvēki, kas, nu, kaut kādā veidā varēja lobēt to jautājumu.”

Kā zināms, partija Latvijas ceļš 1990. gadu sākumā bija ieguvusi 36 mandātus Saeimā, kas tai nodrošināja gandrīz vai neierobežotu varu.

Tāpat J. Krūmiņš pastāstīja, ka „pie manīm arī šodien dzīvo bijušais ģenerālprokurora vietnieks, jau neteiksim, vienā no manām mājām.” Visticamāk, J. Krūmiņš liecina par bijušo virsprokuroru Oļģertu Šabansku, tādējādi viņu atkal iegāžot (2000.gadā izraisījās nopietns skandāls saistībā ar to, ka J. Krūmiņš uzbūvējis māju O. Šabanskim. Turpretī J. Krūmiņš tolaik skaidroja pavisam citu – viņam kaimiņos māju būvējis O. Šabanska audžudēls uzņēmējs Armands Plaudis, bet virsprokurors tikai pieskatījis šos būvdarbus).

Vienlaicīgi J. Krūmiņš nejūt, ka tādējādi muļķīga izklausās viņa versija par to, kāpēc viņš par Lat Transnafta 1994. gadā izspiestajām kapitāla daļām prokuratūrā sācis liecināt tikai 2008. gadā. Proti, J. Krūmiņš skaidro, ka agrāk liecināt nav bijis jēgas, jo prokuratūrā strādājuši daudzi „Lemberga cilvēki”. Izrādās, ka „Jūlija Krūmiņa cilvēks” ir bijis pats ģenerālprokurora vietnieks.

Autors: Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs

Avots: www.nra.lv

Audio: Miljonārs Jūlijs Krūmiņš, liecinot t.s. Lemberga prāvā, atklāj, kādēļ tiek apsūdzēts Ventspils mērs Aivars Lembergs

Publicēts lapā: 1.12.2010