Kalendārs

Intervija LZK raidījumā “15 karstās minūtes” (17.11.2010.)

Andrejs Filipovs, žurnālists: “Labvakar, vēlu Jūsmājās! Jūs skatāties Latvijas Ziņu kanāla informatīvo raidījumu “15 karstās minūtes” sadarbībā ar Kurzemes televīziju. Mūsu šīvakara studijas viesis Aivars Lembergs. Labvakar, Lemberga kungs!”
Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas mērs: “Labvakar!”
A.Filipovs: “Latvijai dzimšanas diena. Ko Jūs savai valstij vēlētu dzimšanas dienā, un, atskatoties uz tiem gadiem, kas no 90-tajiem gadiem līdz mūsdienām, kā Latvija ir mainījusies?”
A.Lembergs: “Nu, man liktenis lēma balsot 90-ta gada 4.maijā par Latvijas neatkarību un jāsaka, ka es tā, ja man būtu jautājuši tad: pēc 20 gadiem kāda būs Latvija, es viņu būtu, es viņu redzēju nu tādu krietni pārtikušāku un, un.. nu tādu pārtikušu vispārējā nozīmē, ne tikai mantiskā visādā ziņā. Bet nu, pārmaiņas ir bijušas milzīgas šai laikā, jo es tomēr esmu dzimis un audzi un ilgu laiku strādājis Padomju Savienībā. Līdz ar to tās atšķirības ir lielas un grandiozas. Bet diemžēl Latvija vēl to, to, ko viņai vajadzēja sasniegt, nav sasniegusi. Un te es kā pirmās minētu problēmas: demogrāfiskā krīze – 90-tajā gadā tā situācija bija krietni cerīgāka, nekā šobrīd. Otro es minētu cilvēku tiesību aizstāvību, ja. Diemžēl Latvijā cilvēktiesības netiek aizstāvētas un pat īsti nav pie kā sūdzēties. Un Eiropas Cilvēktiesību tiesa savukārt lietas skata 10 gadus, atkal jau noveco pa to laiku, kamēr izskata. Nu krīze pasaules lielā finanšu krīze dziļāk arī skāra Latviju, nekā tam vajadzēja būt. Trīs banku krīzes, ja. Neviena valsts no vecajām padomju valstīm Padomju Savienībā nav tik daudz krīzes pārdzīvojušas, bet nu vienlaicīgi tomēr nu tā ir mūsu valsts. Mēs paldies, Dievam, nebaidāmies runāt, ko gribam. Nu kādam gan dabūn ciest, ja kā man, par to savu nepaklausību un patstāvību. Bet nu.. galvenais skatīties ar optimismu nākotnē. Viss mūsu rokās.”
A.Filipovs: “Latvija ir arī vairāk kā piecus gadus Eiropas Savienībā. Ir ieguvumi?”
A.Lembergs: “Es, es jau tad, kad bija balsojums par.. referendums bija par to stāties vai nestāties, es biju starp tiem, kas teica, ka jāstājas. Es saskatīju ļoti lielas iespējas mūsu valsts un arī Latvijas, un arī Ventspils izaugsmē, jo bija skaidrs, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija saņems lielus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Krīze paldies, Dievam piespiedusi racionālāk viņus plānot, izlietot, un šobrīd tāda infrastruktūras attīstība visa veida, kāda notiek Ventspilī, nu tā ir vienkārši grandioza un ārkārtīgi liela, un nebijusi, nebijusi. Un šobrīd Ventspilī tiek radīts ļoti spēcīga bāze tā straujai nākotnes arī turpmākai izaugsmei. Arī Latvijā tomēr daudzi projekti tiek realizēti un, ja nebūtu iedomājieties tagad Eiropas Savienības struktūrfondu naudas, nu tad mums klātos krietni švakāk. Tas tomēr ir tāds pienesums Latvijas ekonomikas nu tādai uzturēšanai pie dzīvības.”
A.Filipovs: “Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, daudzi politiķi apgalvoja, ka Latvija varētu būt tāda pati kā vecā Eiropa pēc attīstības, pārticības, bagātības. Tā ir ilūzija bijusi vai tomēr vēl nākotne?”
A.Lembergs: “Nē! Tā nav nekāda ilūzija. Es domāju, ka pa 20 gadiem to varēja un vajadzēja sasniegt. Diemžēl tas nav izdarīts un tas ir tikai tāpēc, ka mēs Latvijā neprotam paši saimniekot savā zemē.”
A.Filipovs: “Ko nozīmē neprotam? Izsaimniekojam? Neracionāli saimniekojam?”
A.Lembergs: “Nu, redzat..”
A.Filipovs: “.. ir tāds..?”
A.Lembergs: “Ko mēs saprotam.. Nu, labi, paņemsim tā! Ko mēs saprotam ar propagandu izsaimniekojam?. Ko mēs saprotam ar izsaimniekošanu? Diemžēl propoganda iet par to, ka izsaimniekots ir tas, kas no valsts īpašuma ir kļuvis par privātīpašumu, ka tas ir izsaimniekots. Bet, ja tas strādā, tad nekāda izsaimniekošana nav notikusi. Jāuztraucas ir par to, ka izsaimniekošana faktiskā notika, kad slēdza rūpnīcas un bankrota metode, galvenā metode privatizācijā bija. Vienkārši padomājiet, cik ir saglabājušās un turpina strādāt, bet jau pilnīgi modernizētas ar jaunu tā teikt tehnisko un tehnoloģisko saturu padomju laika rūpnīcas? Neviena. Tikpat kā neviena. Izņēmumi, labi. “Finieris”, “Dzinatrs”..”
A.Filipovs: “Vairāk nav?”
A.Lembergs: “Ilgi jādomā. Kas ir rūpnīcas vietā? Labākajā gadījumā lielveikali. A tā nav reāla ekonomika. Veikalos tikai tērē to, ko nopelna, ja. A, kur ta nopelnīs tauta? Kur nopelnīs? Un Latvija no augsti attīstītas industriālas valsts līdz šim gadam ir kļuvusi par tādu servisa spekulāciju banku sektora vietu, nu kur arī kā spekulantam iet. Vienbrīd iet ļoti labi, pēc tam iekrīt, un tad iet ļoti smagi. Tā kā mums tagad. Nu, neprotam, neprotam mēs diemžēl saimniekot.”
A.Filipovs: “Daudzi redz Ventspils novadu, Ventspils pilsētu, kā attīstās, bet latvija jau nav Ventspils vai Rīga. Kādēļ Latvijā tik nevienmērīgi attīstās novadi? Kādēļ austrumu pusē novadu attīstība ir pavisam atpalikusi teju 10 – 15 gadus atpakaļ? Kāpēc nav vienmērīga šī te reģionu attīstības politika, par ko tik daudz tika runāts.”
A.Lembergs: “Jūs zināt, par.. par tā saucamo politcentrisko jeb daudzcentrisko Latvijas attīstību politiķi runā tikai tajā brīdī, kad viņiem ir jāieraksta partijas programmā šis nu sveš.. svešais jēdziens faktiski un.. un, un, un valdības deklarācijā, ja. Arī tagad es prasīju, lai valdības deklarācijā visur ieraksta politcentrija, nu teiksim visur nerakstīsim, ierakstīsim tai preambulā, kas ir galvenais. Nu, bet ar to jau nesākas politcentrijas. Politcentrija sākas tad, kad, katru lēmumu pieņemot, skatās, kā tas veicinās vai neveicinās Latvijas vienmērīgu, harmonisku, proporcionālu, politcentrisku, daudzcentrisku attīstību. Un, piemēram, izdarīja pašvaldību reformas. 109 pašvaldības. Kas mums ir 109 attīstības centri Latvijā? Murgs. Muļķības. Eiropas Komisija uzskata: septiņi. Nu toreiz pirms gadiem četriem, pieciem izdevās viņiem pierādīt 17. A mēs sakām 109. Nu nekādi 109 nav. Nu līdz ar to līdzekļi, resursi tiek.. viņi.. tādi izbārstīt pa visu teritoriju un līdz ar to nav šīs attīstības vilkmes. Bija priekšlikums, tagad arī stāda budžetu, es teicu, nu vajag stādīt budžetu ne tikai nozaru griezumā, jo budžets valstī tiek stādīts nozaru griezumā, bet var stādīt arī teritoriālā griezumā, kā tas pats budžets noklājas teritoriāli. Un tad, kad mēs sākām skatīties to, teritoriāli viņš noklājas kur? Rīgā. Sāksim ar to. Visas ministrijas ir Rīgā, pareizi? Ministrijās labi apmaksāts darbaspēks? Labi apmaksāts. Kur viņi dzīvo? Rīgā. Kur nodokļus maksā? Rīgā. Tad galvenā nauda.. budžeta nauda paliek Rīgā. A Jūs prasāt, a kāpēc mēs neattīstāmies tik vienmērīgi..?”
A.Filipovs: “Izeja ir?”
A.Lembergs: “Ir, bet..”
A.Filipovs: “Ministriju pārcelt uz Rēzekni?”
A.Lembergs: “Nu tāds variants arī pasaulē ir bijis, tas nekas tāds nav. Bet nu vai viena ministrijas pārcelšanu kaut ko atrisinās. Katru jautājumu lemjot, vienmēr vismaz jāanalizē šis politcentriskais faktors. Ja mēs pat necenšamies budžetu noklāt horizontāli, teritoriāli un paskatīties, kā viņš sadalās, tad mēs pat nezinām, kā tas budžets noklājas horizontāli, saprotat? Un, ja mēs nezinām, tad mēs nevaram ietekmēt situāciju tāpēc, ka tas ir vienkārši nezinām. Mēs jūtam, jā, Rīga attīstās, Lielrīgas reģions, bet pārējā province kļūst aizvien provinciālāka un pareizi sakot aizvien mazāk cilvēku tur dzīvo. Ventspils attīstība tas ir par spīti Rīgas politikai. Viņiem jau kas nepatīk Lembergā? Tāpēc, ka Lembergs neļauj izlaupīt Ventspili un neļauj apbižot Ventspili, pats ventspilniek..”
A.Filipovs: “Jūs minējāt demogrāfiju, ka tā ir Latvijas, kā arī Eiropas svarīga problēma. Nedzimst. Kas būs vietā? Tukša vieta, tukši lauki? Vai kas nāks, vai būs jādomā agri vai vēlu par migrācijas politiku?”
A.Lembergs: “Jā, nu redzat. Mums jau tagad vadošie politiķi runā par repatriāciju. Vot Kristovskis, piekrīt, ka vajag Krievus repatriēt no Latvijas. Tad mums mazāk.. mums depopulācija notiek tāpēc, ka mirst vairāk nekā dzimst. Mums emigrācija būtiski pārsniedz imigrāciju, un katru gadu mums aizbrauc prom apmēram cilvēku tik daudz, cik dzīvo Kuldīgā. Divas Kuldīgas. Saldus un Kuldīga kopā apmēram tā, lai saprastu. Jeb katros četros gados viena Daugavpils pazūd. A mēs runājam.. Kristovskis piekrīt, ka vajag repatriāciju taisīt. Nu tad baltie aizbrauks, kas atbrauks vietā? Tā domāšana, pirmkārt, jau jāmaina. Otrkārt, demogrāfiskās krīzes pārvarēšanas process.. viņš, es ka mācījos universitātē, mums to mācīja. Tas.. mēs neesam nekādi unikālie. Šī problēma pasaulē radās nu no tādām pazīstamām valstīm, industriāli attīstītām valstīm. Francija pēc Pirmā pasaules kara. Un šī pieredze civilizācijā ir pietiekami liela. Viņi ir gājuši dažādus ceļus. Un skaidrs, ka šī te imigrācijas politika jeb demogrāfiskās krīzes pārvarēšanas politika, tā būtu pareizāk teikt, pēc mana priekšlikuma šobrīd valdības deklarācijā ierakstīts, ka jāizstrādā šāda programma. Un tur ir jābūt arī noformulētam, kāda būs emigrācijas un imigrācijas politika. Nu emigrācija, mēs tur neko nevaram izdarīt, imigrācijas.. nu, kliņģers vajadzīgs. A kādu kliņģeri mēs varam iedot? Tā ir vissmagākā problēma. Tāpēc vajadzīga ir programma un šīs problēmas nevar risināt tur gads, divi, trīs, pieci. Tā viņas nē! Tas ir ļoti ilglaicīgā, mērķtiecīgs darbs, kas, ja labi veiksies, var dot kādus rezultātus, ja nē, aizbrauciet tepat uz Kurzemes.. Ziemeļkurzemi un uz kartes, ja Jūs paņemsiet karti, tur rakstīts, tur Lūžņa, Miķeļbāka, tur.. vēl tur citas apdzīvotās vietas, kā ciematiņi atzīmētas, un tur faktiski nav neviena iezemieša. Tur pārsvarā aizbrauc atpūtnieki, a ziemā tur tikpat kā nav neviena, kas dzīvo. Nu tur Užavas, Užavas bākā dzīvo viens cilvēks, nu tur Miķelbākā kāds, nu kas apsargā viņu. Viss., vairāk nav.”
A.Filipovs: “Bet daudzās..”
A.Lembergs: “Tā, tā ir Latvijas nākotne.”
A.Filipovs: “.. daudzās valstīs nav kur apgriezties.”
A.Lembergs: “Jā, jā! Tāpēc ir jautājums, kāda būs šī imigrācijas politika. Latvijai viņa šobrīd nav, šīs politikas. Ir kaut kādi utopiski cerības.. iedodiet otro pilsonību, tie brauks mājās. Nekas te nenotiks tamlīdzīgs. Un tas ir Eiropas Savienības arī pievienošanās viens no tādiem rezultātiem. Un ir pilnīgi saprotams, ja Latvijā ir zems dzīves līmenis, jauniem cilvēkiem nav darbs, bet viņiem ir, nu, valodu zina, kaut kāda izglītība, nu viņi brauc uz vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām ir izdevīgāk importēt darbaspēku no tādas Latvijas, nekā no Ziemeļāfrikas vai Turcijas.”
A.Filipovs: “Bet tur nesākas protekcionisma politika arī darbaspēka ziņā?”
A.Lembergs: “Viņa.. vecās Rietumeiropas valstis jau realizē protekcionisma politiku. Viņi jau dara visu, lai mūsu jaunatne brauktu, paliktu dzīvot pie viņiem un strādāt. Tāpēc es, piemēram, mans ierosinājums bija, ka vajag noteikt Eiropas Savienībā par, par.. ka tās valstis, uz kurām iebrauc šie te imigranti vai pie viņiem emigranti, viņām, no tām valstīm, kurām izbrauc, jāmaksā. Pieņemsim, ja izbrauc no Latvijas viens 20 gadīgs cilvēks, nu tad uz Vāciju.. Vācijai par šo te sagatavoto darbaspēku, ko visi nodokļu maksātāji kopā ir gatavojuši, nu par to ir jāsamaksā. Šobrīd jau mēs piegādājam darbaspēku par velti. Un par cik tirgus ekonomikā darbaspēks ir prece, tad mēs piegādājam preci, tur Vācijai, Francijai, Lielbritānijai un citām vecajām dalībvalstīm Eiropas Savienības, mēs viņas piegādājam par velti. Nu kā var būt preču naudas attiecības, ja kāds pēkšņi piegādā kaut ko par velti. Jūs variet tirgū kaut ko dabūt par velti? Nedabūsiet? Jūs sāksiet kādam prasīt par velti, izsauks policiju un teiks, ka gribat aplaupīt. Viņi mūs aplaupa, a mēs sēžam un gaidām, kad te pēdējais cilvēks aizbrauks.”
A.Filipovs: “2011.gads, jaunā nodokļu politika, atkal konsolidācija, ko nesīs valstij?”
A.Lembergs: “Hē! Atkal. Zaļie zemnieki koalīcijas partneri. Tā? Tā. Kas uz šodienu ir par datumu?15.? 16.? Uz šo dienu izvērsts Latvijas so.. izvērsto Latvijas sociālekonomiskās attīstības prognozi 11., 12.gadam analizēta cēloņseku sakarība ar budžeta ieņēmumiem, izdevumiem nav pieejama. Nav pieejama.”
A.Filipovs: “Kādēļ?”
A.Lembergs: “Nezinu kādēļ, nezinu. Tas finanšu ministram jāprasa. Nav pieejama. Šobrīd prasa, ka vajag lemt jautājumu par konsolidāciju, bet nav analīzes. Nav elementāras analīzes, teiksim, kāda bija plānota prognoze 10-tajam gadam tautsaimniecības attīstības, kāda viņa ir faktiski, kā vajadzēja izpildīties nodokļiem, kā izpildīsies. Jo veidojas jau būtiski lielāki nodokļu ieņēmumi, nekā viņi tika plānoti tāpēc, ka IKP pieaugums pateicoties Rietumeiropas atlabšanai, ekonomikas atlabšanai mums ir, tā teikt, beidzies šis kritums. Vot, un prognoze bija sliktāka, tagad ir labāka. Kur tā starpība paliek, kas papildus tika iekasēta. Nav zināms. 11-tajā gadā sākotnējā problēma bija pilnīgi cita. Tagad viņa ir ievērojami labāka. Un tas arī dod papildus nodokļus, a kur tā starpība paliek? Tādas analīzes nekādas nav. Saprotiet..”
A.Filipovs: “Ko tas nozīmē, ja nav šīs analīze?”
A.Lembergs: “Piemēram, piemēram, es Jums minēšu vienu, vienu lietu, vienu ciparu. Mazumtirdzniecības apgrozījums šajā gadā aug vot tā, tā – nu milzīgiem tempiem. Darba samaksa mazliet, mazliet. Kāpēc ražotājiem var mazumtirdzniecības apgrozījums augt vertikāli gandrīz, bet pie darba algas pieaug mazliet, mazliet. Kāpēc veidojas tādas šķēres, nu tādas milzīgas šķēres? Kas aizpilda šo caurumu naudas? Kur viņa rodas?”
A.Filipovs: “Kā ar “ēnu ekonomiku”?”
A.Lembergs: “Nu tur jau viņa ir tā “ēnu ekonomika”. Ja, tur ir tā “ēnu ekonomika”. Tātad tā “ēnu ekonomika” pieaug, nevis samazinās. Un uz “ēnu ekonomikas” rēķina nākoša 11-tajā gadā ir paredzēts papildus ienākums budžetā 6 miljoni. Ja “ēnu ekonomika” sastāda tur 40%. 40% no 12 miljardiem, cik tas ir?”
A.Filipovs: “Pieklājīgs cipars.”
A.Lembergs: “Kaut vai 6 miljoni un 40% no 12 miljoniem. Nu tad, nu tad rēķiniet. Tā kā diemžēl, nu es nezinu, vai nu Finanšu ministrija neļaus nodarboties ar tautsaimniecisko analīzi un parādīt viņas cēloņseku sakarību ar budžetu jeb arī vienkārši, es domāju, tiek šie izejas dati slēpti. Kāpēc viņi tiek slēpti? Nezinu. Viņi tiek slēpti, doti tiem aizdevējiem, bet slēpti no saeimas, no koalīcijas partneriem. nu tas ir dīvaini katrā gadījumā.”
A.Filipovs: “Drīzumā būs Latvijas 100.dzimšanas diena. Nemaz nav aiz kalniem. 100.dzimšanas diena – kāda Latvijai varētu būt? Kādu Jūs gribētu redzēt, kad Latvijai būs 100 gadi?”
A.Lembergs: “Jā! Nu, ja mēs nenometīsim to sulainības garu, tad nekāda nebūs, nekāda nebūs. Tāpēc Jums minēšu dažus ciparus. Man vienkārši viņi iekšā vārās, kad es paskatos uz šiem cipariem. ASV starptautiskais partneris – visur būs rakstīt stratē.. 20 gadi stratēģiskais partneris. Eksporta apjoms no Latvijas uz ASV sastāda nepilni 2%, mazāk nekā uz Alžīru. Krievija ir stratēģiskais partneris? Nav. Uz turieni eksports sastāda vairāk nekā 10%. Piecreiz, sešreiz vairāk nekā no ASV. Tad kurš ir stratēģiskais partneris? Kā izpaužas Amerikas stratēģiskā partnerība ar Latviju? Norvēģija, kas mums nav stratēģiskais partneris, mums līdz 13-tajam gadam dāvina palīdzību 38 miljoni eiro. Ja pārrēķinām uz iedzīvotāju skaitu. tad ASV vajadzētu mums dāvināt, kā viņi būtu tik labestīgi pret mums kā Norvēģija, 2,5 miljardi eiro. Kur viņi ir? Nav ne santīma, ne santīma palīdzības. Nu kas tie par stratēģiskiem partneriem? A mūsu antiņi, viņiem pat muti plēst vaļā bail, lai uzrunātu tēvoci Semu: klausies, Sem, norvēģi palīdz, Šveice palīdz, Eiropas Savienība palīdz, nu a Jūs tak, mēs tak tā kā draugi. Vairāk nekā draugi. Saprotat? Nu tāda tā lieta. un man vienkārši nožēlojami izskatās, ka mēs badāmies muti pavērst, lai aizstāvētu savas intereses. Nu ne jau Obamas pienākums ir uz zelta paplātes atnest mums kaudzi naudas un teikt: klausies, letiņ, tu negribi šito noēst? Viņi tā nedarīs tak.”
A.Filipovs: “Bet tomēr 100 gadi nav aiz kalniem Latvijai.”
A.Lembergs: “Jā!”
A.Filipovs: “Tik pesimistisku redzat simtgadi Latvijai?”
A.Lembergs: “Nē, nu kā. Jūs saprotiet, mēs jau varam bezjēdzīgi vadīt un darboties, bet tā pasaule attīstās. Viņa attīstās. Vai mēs gribam, vai negribam, pasaule attīstās Nu, piemēram, tā strauji pieaudzis ir eksports, ne jau tāpēc, ka valdība labāk sākusi strādāt. Nē! Tāpēc, ka vienkārši eksporta tirgos, eksporta.. mūsu eksporta tirgos patēriņā vietā, kur patērē mūsu saražotās preces ir jau būtiski aktivizējusies saimnieciskā dzīve, pieprasījums pēc mūsu precēm, ja. Tā kā gribot, negribot tā tautsaimniecība attīstīsies. Vienkārši viņa varētu attīstīties krietni sabalansētāk un straujāk, ja mēs būtu piecas kapeikas gudrāki, izveicīgāki, nekaunīgāki, izglītotāki.”
A.Filipovs: “Noslēgumā vaicāšu šajā dzimšanas dienā valstij un iedzīvotājiem, ko vēlēsiet?”
A.Lembergs: “Es vēlētu būt mums katram savas laimes kalējam individuāli un mūsu valsts kopumā. Latvija noteikti ir pelnījusi krietni labāku dzīves standartu un agri vai vēlu Latvija to sasniegs, jo arī vēlu atnāks tādi vadītāji vai tāds vadītājs, kas spēs lietu kārtību sakārtot tā, lai Latvija ieņemtu starp Eiropas civilizāciju savu pienācīgo vietu sociālekonomiskajā un kultūras, un visādi citādi attīstībā. Es par to esmu pārliecināts. Teiksim tā: labāk vēlu, kā nekad. Tā kā vienalga visiem priecīgus svētkus!”
A.Filipovs: “Paldies par šo sarunu. Jūs skatījāties Latvijas Ziņu kanāla informatīvo raidījumu “15 karstās minūtes”, kas tapa sadarbībā ar Kurzemes televīziju. Palieciet kopā ar mums, lai uzzinātu par aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Ar labvakaru!”

Get the Flash Player to see this content.

Publicēts lapā: 18.11.2010