Kalendārs

Kā es, Lembergs, maksāju Latvijas presei (03.09.2010.)

Kaut gan Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu par privāto bankas kontu izdruku publiskošanu internetā, tās acīmredzot joprojām ir publiski pieejamas, tāpēc arī atsevišķi masu mediji ar tām aktīvi iepazīstas un pēc tam, attiecīgos komentāros ietērptas, pasniedz tālāk saviem lasītājiem.

Papildus šīm aizraujošajām ziņām par maniem pirkumiem kurpju veikalos, tomēr ir kāda nianse, kuras sakarā nekādai informācijai, manuprāt, tomēr nebūtu jākļūst publiskai. Tā ir informācija par maniem ziedojumiem gan privātajām (tostarp, sabiedrībā augsti godātām personībām), gan juridiskajām personām. Pats personiski es savus ziedojumus nekad necenšos afišēt, un nebiju gaidījis, ka ziņas par tiem jebkad kļūs publiskas. Jo patiess ziedojums ir diezgan privāta lieta, kam nav nekāda sakara ar publicitātes vai reklāmas kampaņām un skaļiem labdarības saukļiem.

Taču publikācijām, kurās pamatā aprakstīti mani privātie ziedojumu un pirkumi, virsrakstā likts pavisam cits akcents, proti, par Lemberga, t.i., manis, „dāsnajiem maksājumiem Latvijas presei“ („Jaunais Vēstnesis“ 24.08.2010). Mana profesionālā darbība un arī interese nosaka mediju sniegtās informācijas patēriņu. Tomēr šoreiz  JV publikācijā aprakstītās aktivitātes nav saistītas ar abonēšanas kvīšu apmaksu.

2006.gadā, kā jau precīzi lasījām avīzē, es patiešām veicu lielus pārskaitījumus Latvijas drukātajiem medijiem par tajos izvietotajiem reklāmas laukumiem saskaņā ar konkrēto mediju piedāvātajiem reklāmas izcenojumiem un iespējām.Turklāt, man nav saprotams, kāpēc Jaunais Vēstnesis uzskaitījis tikai dažus no preses izdevumiem, jo reklāmu es izvietoju pilnīgi visos Latvijas tālaika drukātajos izdevumos – gan reģionālajos un nacionālajos laikrakstos, gan arī žurnālos. 2006. gadā es kā maksas reklāmu publicēju savu paziņojumu ar virsrakstu Man klinšakmeni neveliet…, un tajā bija arī šādi vārdi: „Ziņas par to, ka man jau vajadzīgs vainags, ragu mūzika un piemineklis, ir stipri pārspīlētas – esmu priecīgs paziņot, ka esmu možs un pie labas veselības. Kā sacītu odesieši – nesagaidīsiet!“ Kā redzat un dzirdat, odesiešiem atkal izrādījusies taisnība.

Atgādināšu, ka man bija pamatots iemesls šādai rīcībai jau 2006.gadā, jo arī tas bija Saeimas vēlēšanu gads, un pret mani kā Ministru prezidenta amata kandidātu, tāpat kā šogad, pirms 10.Saeimas vēlēšanām, tika izvērsta aktīva negatīva propagandas kampaņa. To īstenoja t.s. nodibinājums Pilsētai un pasaulei, kura aktivitātes, skaidri un nepārprotami bija vērstas pret mani un Zaļo un zemnieku savienību. Bet, lai gan daudz ūdeņu aiztecējis, arī šodien, tāpat kā pirms četriem gadiem, esmu sveiks un vesels, un diemžēl varu vēlreiz atkārtot to pašu, ko preses izdevumos apmaksātajā publikācijā vēstīju jau 2006.gadā: „Vēroju pret mani vērsto melno kampaņu, rēķinu līdzi un domāju – liela nauda tiek tērēta.“ …

Visiem Jaunā Vēstneša lasītājiem vēlu labu veselību un pareizo izvēli 10.Saeimas vēlēšanās!

Publicēts lapā: 3.09.2010