Kalendārs

Maizītis, paužot gatavību atkārtoti pretendēt uz ģenerālprokurora amatu, izdara rupju spiedienu uz AT priekšsēdētāju (07.01.2010.)

Foto:Raitis Plauks/f64

Foto:Raitis Plauks/f64

Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša paziņojums par savas kandidatūras atkārtotu izvirzīšanu ģenerālprokurora amatam vērtējams kā rupjš likuma „Par tiesu varu” pārkāpums un savu dienesta pilnvaru pārsniegums.

Likums neparedz tiesības ģenerālprokuroram izvirzīt ģenerālprokurora kandidātus. Likums paredz, ka ģenerālprokurora amata kandidātus izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi ģenerālprokurors Jānis Maizītis kā amatpersona izdara rupju spiedienu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju, izvirzot viņam kā pienākumu izvērtēt Maizīša kandidatūru. Citādi šī Maizīša aktivitāte būtu vērtējama, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs būtu aicinājis pieteikties pretendentus ģenerālprokurora amatam līdz 2010.gada 10.janvārim. Bet nav dzirdēts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs šādu aicinājumu būtu izteicis.

Šī paziņojuma kontekstā aktuāls ir vēl viens aspekts. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir viena no tām augstajām amatpersonām, kura 10 gadu darbības laikā ne reizi nav sniegusi sabiedrībai, tai skaitā parlamentam, atskaiti par savu darbu. 10 gadu darbības laikā sabiedrībai nav bijusi iespēja izvērtēt, kā augstā amatpersona ir pildījusi savus pienākumus. Protams, var atrunāties, ka likums to neprasa, bet demokrātiskā valstī jebkura iecelta amatpersona atskaitās sabiedrībai par savu darbu.

Publicēts lapā: 8.01.2010