Kalendārs

Lembergs pret prokuroriem. Nr.2 (NRA, 20.10.2009)

Rīgas apgabaltiesa vakar sāka skatīt Ventspils mēra Aivara Lemberga civilprasību pret četrām personām – Juri Jurisu, Ilgu Paegli, Jāni Ilsteri un miljonāru Aināru Gulbi – par vairāk nekā 370 000 latu morālā kaitējuma piedziņu.

Prasība celta sakarā ar to, ka J. Juriss, I. Paegle un J. Ilsteris, darbodamies kā prokurori, ir izpauduši sensitīvas ziņas par Ventspils mēra veselības stāvokli un izpauduši arī viņa privātās dzīves noslēpumu.

Tiesa tika atlikta līdz nākamā gada 5. maijam, jo A. Lembergs precizēja savu prasību, lūdzot kā piekto līdzatbildētāju uzaicināt arī Latvijas valsti Ģenerālprokuratūras personā. Tiesa šo lūgumu apmierināja. Tādējādi zināmā mērā ir ņemts vērā arī prokuroru viedoklis par to, ka visas darbības viņi veikuši kā valsts amatpersonas, līdz ar to atbildētājs šādā strīdā var būt tikai valsts.

Šī ir jau otrā A. Lemberga prasība pret Ģenerālprokuratūru par morālā kaitējuma kompensāciju, kas iesniegta Latvijas tiesās. Jāatgādina, ka, piespriežot 10 000 latu kompensāciju, pirmās instances tiesa jau daļēji ir apmierinājusi viņa civilprasību sakarā ar attaisnojošo spriedumu tā dēvētajā Grinbergu lietā. Tāpat divas apjomīgas A. Lemberga prasības gaida savu kārtu arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Uz tiesu nenāk

Neviens no atbildētājiem uz tiesas sēdi ieradies nebija, lūdzot lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes. Turpretī A. Lemberga pārstāvis advokāts Jānis Rozenbergs pauda, ka atbildētāju klātbūtne ir nepieciešama.

Prokurori rakstiski bija lūguši izbeigt tiesvedību, jo, pēc viņu domām, “šis strīds nav pakļauts tiesai” – tas risināms kriminālprocesa ietvaros, sūdzoties amatā augstākam prokuroram. Kategoriskā un rīkojuma formā prokurori norāda, ka, saņemot A. Lemberga prasību, tiesai bijis jāpieņem lēmums par tās nepieņemšanu. Tāpat prokurori rakstiski norāda, ka Kriminālprocesa likumam ir augstāks spēks nekā Civillikumam.

Tiesa prokuroru lūgumu pagaidām noraidīja, stingri uzsverot, ka tas ir tikai un vienīgi triju atbildētāju viedoklis, bet pie lemšanas par tiesvedības izbeigšanu varēs atgriezties arī vēlākā procesa stadijā.

Izdod avotus?

Sensitīvās ziņas par A. Lemberga veselības stāvokli prokurori ir izpauduši, izsniedzot krimināllietas materiālus personām, kuras tā sauktajā Lemberga prāvā atzītas par cietušajiem, – A. Gulbim, Vladimiram Krastiņam, Valentīnam Kokalim un Jūlijam Krūmiņam (tikai vēlāk tika precizēts, ka cietušais ir nevis J. Krūmiņš, bet gan viņam piederošā SIA Man – Tess).

Tāpat prasība celta sakarā ar to, ka prokurori cietušajiem izsnieguši atšifrētu privātu telefona sarunu starp A. Lembergu un Latvijas Neatkarīgās televīzijas ģenerāldirektoru Andreju Ēķi. Saruna starp abiem kungiem risinājusies 2006. gada jūlijā. Par šo epizodi A. Lembergs prasa morālās kompensācijas lielāko daļu – 331 241 latu. Visticamāk, kompensācijas aprēķinos ņemta vērā judikatūra – kā zināms, žurnāliste Ilze Jaunalksne par viņas telefona sarunu publiskošanu prasīja no valsts 300 000 latu, no kuriem 100 000 latu pirmās instances tiesa arī apmierināja.

Izsniedzot krimināllietas materiālus cietušajiem, prokurori nav noteikuši nekādus aizliegumus vai ierobežojumus šos datus izpaust ar kriminālprocesu nesaistītām personām. Līdz ar to cietušajiem nav bijis nekādu ierobežojumu materiālus nodot preses pārstāvjiem, ko tie nekavējoties arī izdarījuši.

Daži žurnālisti to ir pat apstiprinājuši publiski. Piemēram, laikraksts Diena pats paziņoja, ka publiskotos krimināllietas materiālus saņēmis tieši no A. Gulbja.

Politiski mērķi

Ventspils mērs prasības pieteikumā ir uzsvēris, ka Kriminālprocesa likumā noteikts – cietušajiem izsniedz tikai tos krimināllietas materiālus, kas uz viņiem attiecas. Līdz ar to nav bijis nekāda likumīga pamata izsniegt cietušajiem, piemēram, izziņas par A. Lemberga veselības stāvokli 2007. gadā vai 2006. gada telefona sarunas atšifrējumu, jo “cietušo ciešanas” no kapitāla daļu izspiešanas prokurori fiksējuši 1993.–1995. gados. No tā A. Lembergs loģiski secinājis, ka, izsniedzot materiālus, prokuroriem ir bijis cits mērķis – lai A. Gulbim dotu iespēju personiski atriebties un lai panāktu politiskus mērķus. Ventspils mērs norāda, ka kriminālprocesu veicošo amatpersonu rīcība ir bijusi apzināta un mērķtiecīga. Izsniedzot krimināllietas materiālus cietušajiem, ir izplatīti dokumenti un ziņas, kuru obligātas aizsargāšanas pienākums ir noteikts Fizisko personu datu aizsardzības likumā un citos Latvijas likumos, Satversmē un Latviju saistošajos starptautiskajos aktos, uzsver A. Lembergs.

Pārpublicēts no www.nra.lv.

Publicēts lapā: 20.10.2009