Kalendārs

Par zombētājiem un viņu mērķiem (09.09.2009)

Foto: f64 / Kristaps Kuhaļskis

Foto: f64 / Kristaps Kuhaļskis

Aivars Lembergs,

smagos noziegumos attaisnotais

Portāla Diena.lv pastāvīgais autors savā replikā „Smagos noziegumos apsūdzētais” š.g. 2.septembrī loģiski secina, ka vairāku Latvijas mediju daiļrade „jau pāris gadu” ir „klasisks neirolingvistiskās programmēšanas piemērs”.

Proti, neirolingvistiskā programmēšana izpaužas tādējādi, ka šie mediji, pieminot manu uzvārdu jebkurā kontekstā, lieto vārdu virknējumu „smagos noziegumos apsūdzētais”. V.Melderis faktiski arī ļoti asprātīgi prognozē, ka arī ceturtajā tiesvedības procesā, pēc tam, kad mani attaisnos, atsevišķi mediji neirolingvistisko programmēšanu turpinās, lietojot vārdu kopu „smagu noziegumu izdarīšanā attaisnotais”, tādā veidā mēģinot ietekmēt cilvēka zemapziņu.

Jāatzīmē, ka ne tikai daži mediji darbojas kā neirolingvistiskie programmētāji jeb, tautas valodā, zombētāji. Arī man prokuratūras uzrādīto apsūdzību var uzskatīt par klasisku neirolingvistiskās programmēšanas piemēru. Tajā gandrīz katrā teikumā atkārtojas vārdi „noziegums”, „noziedzīgs”, „noziedzīgs nodarījums”, bet lai saprastu, kas tad konkrēti ar to ir domāts, vajadzīga liela iztēle vai pat Taro kārtis.

Taču godātais V.Meldera kungs savā īsajā un trāpīgajā replikā gan norāda – „izklausās nereāli”, ka tiesa Lembergu attaisnos. Vai tās jau nav neirolingvistiskās programmēšanas atstātās sekas?

Acīmredzot man jāmin kaut vai daži argumenti, kāpēc es (un ne tikai es) esmu pārliecināts, ka objektīva tiesa mani attaisnos, tāpat kā ir jau attaisnojusi trijās citās pret mani vērstās, safabricētās apsūdzībās.

Runāšu tikai par to, kas šobrīd jau ir publiski izskanējis pret mani vērstajā nu jau ceturtajā tiesas procesā. Mani apsūdzētāji kādā citā kriminālprocesā ir noslepenojuši virkni ļoti būtisku dokumentu, it īpaši liecinieku sākotnējās liecības. Jājautā, kāpēc apsūdzētājiem tik ļoti būtu jābaidās no tā, ka tiesa ieraudzīs šos dokumentus un liecības? Vai tad cilvēkam, kurš visu godīgi ir izmeklējis, godprātīgi izsvēris visus „par” un „pret”, būtu kas slēpjams? Atbilde ir ļoti vienkārša – šie dokumenti un liecības gan parādīs, gan atklās, kādi tad ir šīs krimināllietas patiesie mērķi. No noslepenotajām liecībām būs redzams, kā liecinieku un „cietušo” atmiņa ir evolucionējusi. Jo tālāk no krimināllietā aprakstītajiem notikumiem, jo liecinieku atmiņa kļūst labāka un labāka. Lietā ir pat tāds kuriozs fakts, ka kādā epizodē man vispirms ir uzrādīta apsūdzība un tikai pēc tam vienīgais šīs epizodes liecinieks ir sācis sniegt apsūdzībai „vajadzīgās” liecības, nav pat prasīts, kā tajos laikos – pirms 14-16 gadiem īsti viss notika.

Tiesas procesā jau vairākkārt nākas saskatīt vēl kādu sakarību – man piederošu atsevišķu īpašumu arestēšana vai gluži otrādi – dažu nearestēšana un ar to saistītās krimināltiesiskās manipulācijas rada iespaidu, ka vajadzīgo liecību sniedzējiem ir sagatavots tāds kā atlīdzības fonds, kas sastāv no man piederošajiem biznesa aktīviem.

Lūk, tie ir tikai daži piemēri, kas raksturo apsūdzību. Taču pilnībā piekrītu V.Meldera kungam tajā ziņā, ka lietas iznākums ir atkarīgs no politisko spēku samēra Latvijā, jo lieta 100% ir politiska no tās uzsākšanas brīža.

Publicēts lapā: 9.09.2009