Kalendārs

Ventspils strauji attīstīsies (Ventas Balss, 05.06.2009)

Foto: Ventas balss

Foto: Ventas balss

Ventspils strauji attīstīsies

Gundega Mertena

Ja pašvaldības budžetā atkal būtu brīvi 8 latu un pilsētā viss būtu padarīts, Aivars Lembergs pēc 20 pašvaldībā nostrādātiem gadiem pilsētas vadības stūri varētu nodot citam. Taču mana klātbūtne vēl ir noderīga Ventspilij, intervijā Ventas Balsij saka Ventspils mērs.

Jūs šobrīd esat tik ļoti aizņemts, ka domājām, ka intervijai Ventas Balsī neatliks laika. Izskatās, ka tāds dzīves ritms jums ir īsti radīts! Kā jūs tādā laikā jūtaties?

– Jāsaka, ka mani garlaiko remdens dzīves plūdums, tāpēc arī man patīk izvirzīt augstus un grūti izpildāmus uzdevumus gan pašam sev, gan saviem kolēģiem. Šis laiks, kad ir gan krīze, gan kolosālas iespējas, kas saistītas ar dalību ES, man ļoti patīk. Man kā cilvēkam, kurš ir publiska persona, kuram darba devējs ir vēlētāji, ir pienākums informēt sabiedrību. Tā man var uzstādīt jautājumus, un vieni no galvenajiem, kas sabiedrības vārdā var uzdot jautājumus, ir žurnālisti, jo īpaši Ventas Balss žurnālisti, tāpēc, protams, man jāatrod šis laiks jebkurā gadījumā.

Tuvojas kārtējais četrgades noslēgums – kuras pēc skaita jums būs šīs vēlēšanas?

– Liekas, ka sestās.

Kas jums šķiet jauns šajā priekšvēlēšanu kampaņā?

– Uz priekšvēlēšanu laiku raugos kā uz pienākumu atskaitīties vēlētājiem. Šis ir laiks, kad arī vēlētājs aktīvāk pauž savu viedokli, tāpēc labāk veidojas šī atgriezeniskā saikne. Politiķim jābūt kā švammei, kas uzsūc domas un kritiku. Ar interesi sekoju, ko piedāvā citas konkurējošās politiskās partijas: viņus uztveru kā vienus no ventspilniekiem, tādēļ ar ieinteresētību izturos pret viņu paustajām idejām. Jāsaka, ka biju cerējis uz ko vairāk – ir atsevišķi uzsvari, bet tie ir arī mūsu programmā. Drīzāk pārliecinājos, ka citu politisko partiju vēlmes ir jau mūsu ilglaicīgajā politiskajā uzstādījumā, tikai tā starpība, ka viņi sola to darīt, kamēr mēs varam pateikt, ko esam izdarījuši.

Šogad vienai politiskai partijai – Saskaņas centrs – raksturīga klaja nomelnošanas kampaņu: tiek izdotas speciālas avīzes un skrejlapas, plaši tiek īrēts laiks vietējā televīzijā. Man tas nav nekas neierasts, no visa tā cenšos atrast kādu racionālu graudu. Vēlētāji jau galu galā ir gudri un visu prot atšķirt!

Kādēļ nolēmāt turpināt darbu kā politiķis?

– Tik tiešām biju domājis, ka 20 gadi ir robežšķirtne, ka vairs nestartēšu, ka, strādājot kopā ar virkni vadītāju, parādīsies pēctecības princips: detalizēti un vispusīgi sagatavot lēmumus, plaši iesaistīt sabiedrību un speciālistus, pieņemtos lēmumus stingri realizēt, maksimāli izmantot tās iespējas, ko dod attiecīgais laiks; ka Ventspilij jābūt līderim. Jāsaka, ka, iepazīstoties ar padarīto, protams, varam būt gandarīti, bet ir atsevišķas uzlabojamas lietas. Mana klātbūtne vēl ir noderīga Ventspilij. Jūtos līdzatbildīgs, un šobrīd nevaru uz daudzām lietām noraudzīties no malas. Domāju, ka kopīgiem spēkiem varēsim izdarīt kaut ko vairāk nekā tad, ja manis tajā komandā nebūtu.

Tas nozīmē, ka, ja tagad pilsētas budžetā būtu brīvi 8 miljoni latu un Ventspils būtu tāda, kurai jūs, izbraucot cauri, nekam nevarētu piekasīties, tad jūs droši varētu iet pensijā?

– Jā, tad es varētu iet pensijā!

Jūs esat ļoti dinamisks: kad atklāja akvaparku, Lembergs pirmais nolaidās pa trubu; kad atklāja kalnu, Lembergs atkal nolaidās no kalna. Vai ir kaut kas tāds, ko jūs nedarītu?

– Vienmēr esmu bijis ļoti uzmanīgs pirms uzņemos kaut kādus pienākumus, vienmēr bijušas šaubas, vai es to varēšu veikt tā, lai pašam nebūtu kauns! Lai manai mammai, tuviniekiem, arī sabiedrībai par mani nebūtu kauns. Pirmais pa trubu vai no kalna – tā zināmā mērā ir tāda prieka izrādīšana tajā mirklī. Kad tas mirklis paiet, šo labo ziņu nolieku jau kā vēsturi. Ar to prieki ir beigušies, jo sākas rūpes – tas jau tiek nodots ventspilnieku vērtējumam.

Bet ir tādas vienkārši cilvēciskas bailes, piemēram, laisties no kalna. Vai Lembergam ir no kaut kā bail?

– Man ir bail darīt to, ko neprotu. Tāpēc vispirms man ir jāapzinās, ko es neprotu, bet otrs pienākums ir piesaistīt speciālistus, kas to prot. Man kā politiķim ir atbildība par rezultātu. Ir svarīgi, lai tie, kas tev pamato par konkrēta lēmuma pieņemšanu, būtu profesionāļi un uz viņu ieteikumiem varētu paļauties. Pasaulē jebkurā jomā var atrast daudz gudrinieku, tādēļ atliek pietiekami tuvu sev piesaistīt tādus cilvēkus.

Nupat bijām liecinieki jaunā tilta atklāšanai, šonedēļ ielika pamatakmeni jaunam bērnudārzam – pilsēta arī krīzes laikā demonstrē dinamiku. Kādu jūs redzat Ventspils attīstību turpmāk?

– Ventspils noteikti strauji attīstīsies turpmākos 4 gadus. Tas sakritīs ar jaunā domes sasaukuma darbības laiku – visas nepieciešamās iestrādes tam ir. Ventspilnieki redzēs šīs pozitīvās pārvērtības. Nesaskatu problēmu šajos lielajos projektos, bet mans uzdevums numur viens ir, lai tas, ko esam radījuši iepriekšējos gados, tiktu ekspluatēts un uzturēts maksimāli labi. Lai nav tā, ka, dzenoties pēc lieliem objektiem un projektiem, ikdienas rūpes par Ventspili un ventspilniekiem paliktu otrā plānā. Ja tā būs, tad tas nozīmēs, ka vara radikāli attālinās no tautas. Tas nav pieļaujams!

Vēl pirms nedēļas bija paredzēts, ka tiltu atklās ar tradicionālo lentīšu griešanu, ar šampanieti un svētku uzrunām, bet pēkšņi svētki iznāca daudz varenāki. Vai tā bija jūsu ideja? Kā radās šī un kā rodas citas idejas?

– Tik tiešām bija paredzēts tāds stipri formāls pasākums. Tomēr man iekšēji bija kaut kāds diskomforts; jo likās, ka pilnīgi jauns tilts tomēr attiecas uz visiem ventspilniekiem. Simboliski – pilsētai ir 2 krasti un tik daudz cilvēku, ka viņus vajag kaut pulcināt kopā, lai justu, ka par viņiem rūpējas, turklāt paši ventspilnieki jau to visu būvē, rada un izdomā, ne jau kaut kādi iebraucēji. Ir vajadzīga tā kopības sajūta. To var radīt tikai tad, ja cilvēks pats piedalās.

Bet ideja par svētkiem ir jūsu personīgā?

– Iedomājos, ka būtu jauki, ja visi velosipēdu vai citu braucamrīku īpašnieki sapulcētos uz koncertu, bet pēc tam kopā šķērsotu tiltu.

Vai svētki izdevās?

– Man grūti vērtēt – cilvēku bija daudz un kopīga svētku sajūta, man liekas, bija. To jau nevar uzspiest – tā rodas sirdīs!

Kur rodas idejas? Ir jāstaigā ar atvērtām acīm un ausīm! Jebkurā brīdī ir jāuztver idejas. Visu laiku tu kā dators tās analizē. Tāpat kā pa citu pilsētu ejot, tu neatslēdzies, piemēram, visu laiku zemapziņā salīdzinu ar Ventspili, meklēju racionālas idejas. Visvairāk, protams, tās ir ventspilnieku idejas. Piemēram, pie tilta pāri Ventai ir aplis. Kad pirms 5 gadiem stājāmies ES, tur uzstādīja trīs pa trīs karogus – pilsētas, Latvijas un ES. Iznāca, ka šajā Ventas pusē ir kaut kas skaists, bet Pārventā nav nekā. Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs M. Bože teica, ka redzējis ļoti lielas, skaistas govis. Tomēr ideju par konkrēto vietu izbrāķēja, jo tas traucētu apļa pārredzamību. Vēlāk radās doma, ka govis jānovieto tā, lai piespiestu tūristu pēc iespējas tālāk virzīties. Tāpēc vienu govi uzstādīja promenādes galā, bet otru – uz mola. Tūrists tagad ir iesaistīts pilsētas apritē, viņam sanāk staigāt no pils līdz promenādes galam, tāpat uz molu.

Jūs pielietojāt zināmu viltību?

– Jā, tā tiešām ir viltība. Kad sāku strādāt pilsētas vadībā, bānītis nedarbojās. Vēlāk to iedarbinājām, tas sāka kursēt turp un atpakaļ – tas bija šausmīgi. Radās doma – uztaisīsim apli. Visu laiku domāju, kā bānīti padarīt par praktiski lietojamu. Kad sāka attīstīt slēpošanas kalnu un Piedzīvojumu parku, radās doma savienot šīs divas vietas. Pludmale, Piejūras parks, muzejs un vēl Piedzīvojumu parks! Protams, tas liek ne vien izbūvēt dzelzceļu – 2,6 km garumā vienā virzienā, bet arī attiecīgi attīstīt Piedzīvojumu parku. Pēc trīs četriem gadiem tas būs unikāls pēc sava piedāvājuma. Šādus sarežģītus projektus kā Piejūras parks mēs ļoti lēnām attīstām. Ir jājūt kā daba mainās, kas tur dzīvo un nedzīvo, kas cilvēkiem patīk vai nepatīk.

Un ko darāmu pamanījāt, kad mazmeita jūs bija aizvedusi uz Bērnu pilsētiņu?

– Bērnu pilsētiņā uzreiz saskatīju trūkumus: gājēju celiņi ar bedrēm, uz rotaļu elementiem pazudušas aplikācijas no dažādiem riņķīšiem. Biju ļoti neapmierināts. Paldies mazmeitai, ka viņa man neko nepārmeta! Jutos vainīgs viņas un citu bērnu priekšā, jo bērniem svarīgos sīkumus atbildīgie onkuļi palaiduši garām. Uzreiz zvanīju un sacīju, ka nekādus komplimentus izteikt nevaru.

Vai jūsu pieaugušie bērni ir norādījušie par trūkumiem pilsētā?

– Tā nevarētu teikt. Bērni vērtē. Ziniet, jūtu lielu pozitīvismu no viņiem. Tāpēc man kremt jebkurš sīkums. Daudz sarežģītākas lietas tā nepārdzīvoju, arī savu vajāšanu, kā pārdzīvoju, ja sīkas neizdarības dēļ zaudējam padarītā darba kvalitāti. Tā nedrīkst būt!

Tātad, veicot lielas, milzīgas investīcijas un projektus, regulāri ir jāseko līdzi tam, lai tos uzturētu kārtībā?

– Protams, jo nevar viens tilts aizēnot gājēju celiņu Bērnu pilsētiņā, solus pie Saules laiviņām vai Rātslaukumā, strūklaku Pārventā, kas diemžēl pārāk bieži nestrādā.

Kā jūs domājat, kāpēc visa valsts nevar būt Ventspils līmenī?

– Pirmkārt, varai ir jābūt kompetentai, radošai, kritiskai pret savu darbu un visu laiku neapmierinātai. Jādzīvo ar vaļējām acīm, ausīm un arī muti – lai var pagaršot! Otrkārt, varas stabilitāte. Nekad neesam centušies veikt populistiskas lietas, lai izpatiktu vēlētājam uz kaut kādu ļoti īsu brīdi. Esam visu laiku ļoti uzmanīgi sekojuši, ko domā vēlētājs.

Un, treškārt, – ne katrs var vadīt! Cilvēks varbūt ir izcils un neaizstājams speciālists, bet, ja tu viņam uztici vadīt sarežģītu sistēmu (pilsēta vai valsts ir ļoti kompleksa sistēma), tad viņš netiek galā. Viņš varbūt strādā 25 stundas diennaktī, bet rezultāta nav! Jo to, ko var izdarīt divi, nevar izdarīt viens; ko var izdarīt 100, nevar izdarīt 10, bet tikai tad, ja tie 100 strādā, nevis slaistās.

Labs cilvēks nav profesija. Labs cilvēks un labs vadītājs kā kaķis Leopolds – tad nekas nesanāks. Protams, vadītājam sanāk kādu apbižot, kādam kaut ko pārmest, kādam prēmiju noņemt…

Kā ventspilniekam būtu jādzīvo un jāstrādā, lai joprojām būtu soli priekšā pārējiem? Kādu mērauklu jūs uzstādītu?

– Viņam visu laiku jāmēģina izdarīt un sasniegt labākais, ko esam izzinājuši. Nevajag kautrēties paņemt labāko, ja tas labākais ir kaut kur Latvijā vai Baltijā, Eiropā vai Āzijā. Sacensības gars starp pilsētām ir ļoti labs. Loģiski, ka ļoti daudzi šobrīd dara to, ko esam izdarījuši jau pirms 10 gadiem, bet, ja mēs tagad apstāsimies, tad viņi pēc 10 gadiem mūs apsteigs. Ļoti svarīgi ir rādīt priekšzīmi. Ja izdodam saistošus noteikumus, teiksim, jākopj zāle, nedrīkst piemēslot utt., tad pašvaldībai jārāda priekšzīme. Mums nav morālu tiesību to pieprasīt no citiem, ja nerādām priekšzīmi. Tāds tas uzstādījums visu laiku ir bijis. Ventspilniekam pašam jāpanāk vislabākais rezultāts. Ventspilniekam jau šobrīd ir tāda apziņa – mums jābūt labākiem nekā citiem!

Jūs sakāt, ka ventspilnieks savā domāšanā ir izaudzis?

– Ļoti! Ventspilnieku prasībām cenšamies augt gan līdzi, gan arī tās veidot!

Veiksmi jums nākošos 4 gadus!

Paldies, to noteiks vēlēšanu rezultāti.

Publicēts lapā: 5.06.2009