Kalendārs

Aivara Lemberga iebildumi pret sēdes priekšsēdētāja rīcību par tiesas izmeklēšanas uzsākšanu

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai

Aivara Lemberga

IEBILDUMI PRET SĒDES PRIEKŠSĒDĒTĀJA
RĪCĪBU
Latvijas KPL 482.panta 2.daļas kārtībā

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.daļu, jebkuram ir tiesības uz taisnīgu krimināllietas iztiesāšanu sapratīgā termiņā, neatkarīgā un objektīvā tiesā, kas ir dibināta saskaņā ar likumu.

Savukārt Latvijas Kriminālprocesa likuma 12.pantā ir norādīts, ka kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītas cilvēktiesības, kas nozīmē, ka kriminālprocess ir jāveic tādējādi, lai nodrošinātu apsūdzētājiem viņu Konvencijā garantētas tiesības uz taisnīgu un objektīvo tiesu.

Tā kā Kriminālprocesa likuma pašreizējā redakcijā nedz 2.Nodaļā „Kriminālprocesa pamatprincipi”, nedz 42.Nodaļā „Krimināllietas iztiesāšanas vispārīgie noteikumi” vispār nav paredzēts tāds princips, kā tiesas objektivitāte un taisnīgums, kā arī vairs nav paredzēti patiesības noskaidrošanas principi, manuprāt, lai nodrošinātu Konvencijā garantētas cilvēktiesības, tiesai savā darbībā jāvadās no Konvencijas 6.panta.

No Eiropas Cilvēktiesību judikatūras nepārprotami redzams, ka tiesa tiek atzīta par taisnīgu un objektīvu, ja tā:

  • stingri ievēro sacīkstes principu (nevienai pusei iztiesāšanas procesā nevar būt nekādu būtisku priekšrocību, salīdzinot ar pārējiem procesa dalībniekiem);
  • stingri ievēro nevainīguma principu (tiesa nedrīkst vadīties no viedokļa, ka apsūdzētājs ir izdarījis viņam inkriminēto noziegumu, kamēr apsūdzības uzturētājs to nav pierādījis, pie tam, visas šaubas jātulko par labu apsūdzētājam);
  • apsūdzētājam nodrošina viņa aizstāvības sagatavošanas iespējas.

Neapšaubāmi, ka gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan krimināllietas iztiesāšanas laikā Konvencijā garantētas cilvēktiesības ir tieši saistītas ar apsūdzētā Kriminālprocesā garantētajām procesuālajām tiesībām. Ja netiek ievērotas apsūdzētā tiesības, nevar būt nekādu šaubu par to, ka netiek ievērotas arī cilvēktiesības.

Tā, kā likumdevējs garantē apsūdzētājam tiesības gan kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanā, gan krimināllietas iztiesāšanas stadijā atsevišķi, nav iespējams vienā procesuālajā stadijā apsūdzētā tiesību pārkāpumu novērst nākošā vai citā procesuālajā stadijā, jo KPL 20.pantā garantētas tiesības uz aizstāvību attiecas uz visām procesa stadijām bez jebkādiem izņēmumiem.

Pēc Kriminālprocesa likuma, tiesas izmeklēšanas uzsākšana it kā procesuāli neskar apsūdzētā tiesību realizēšanas iespēju, tomēr diemžēl man jākonstatē, ka manas procesuālās tiesības un vienlaicīgi cilvēktiesības, kuras tika pārkāptas pirmstiesas izmeklēšanas laikā, netika nodrošinātas arī krimināllietas sagatavošanas iztiesāšanai stadijā un lietas iztiesāšanas sākuma stadijā pirms tiesas izmeklēšanas uzsākšanas, un Latvijas KPL pārkāpumi netika novērsti, neskatoties uz maniem rakstiskiem lūgumiem.

Lai realizētu savas tiesības uz aizstāvību un pienācīgi sagatavotos savai aizstāvībai, man neapšaubāmi jāizvēlas sava aizstāvības pozīcija, kas ir iespējams tikai un vienīgi iepazīstoties ar visiem tiesai nododamiem krimināllietas materiāliem un arhīva lietas materiālu sarakstu valsts valodā. Man tika izsniegtas krimināllietu materiālu kopijas, daļa no kurām netika pārtulkotas valsts valodā un manas aizstāves lūgums novērst minēto trūkumu ar tiesas lēmumu tika noraidīts. Man ir iebildumi pret tiesas sēdes priekšsēdētaja rīcību stādīt jautājumu par tiesas izmeklēšanas uzsākšanu, brīdī, kad minētais procesuālais pārkāpums netika novērsts, līdz ar ko arī tika pārkāptas manas procesuālās tiesības uz aizstāvību.

Man ir saprotams, ka prokuratūra iesniedz tiesai tikai tos pierādījumus, ar kuriem tā pierāda apsūdzēto vainu, bet pierādīšanā neizmantojamus pierādījumus izdala arhīva lietā. Ņemot vērā, ka kriminālprocess Nr. 12812001408 tika izdalīts no kriminālprocesa Nr. 12812003205, bet kriminālprocess Nr. 12812001608 tika izdalīts no kriminālprocesa Nr. 12812001906, tiesai tika nodoti jau izdalītie materiāli saskaņā ar pielikumiem pie lēmumiem par krimināllietu sadalīšanu.

Man arī ir saprotams, ka nedrīkst pastāvēt situācija, kad krimināllietas materiāli tiek izdalīti no pamatlietas, bet tiesai nodotā lietā neatrodas, kā arī neatrodas arhīva lietā. Rodas dabisks jautājums, kur minētie materiāli pašlaik atrodas un no kurienes procesa virzītājs kriminālprocesa Nr. 12812003205 ietvaros plāno tos dabūt tuvākajā laikā, kas izriet no viņa 2009.g. 1. aprīļa pavadraksta Rīgas apgabaltiesai Nr. 3/2-5-67-09. Man ir iebildumi pret tiesas sēdes priekšsēdētaja rīcību stādīt jautājumu par tiesas izmeklēšanas uzsākšanu brīdī, kad minētais rupjais procesuālais pārkāpums netika novērsts (netika saņemti no prokuratūras pieprasītie materiāli), kas deva priekšrocību prokuratūrai salīdzinot ar aizstāvjiem, līdz ar ko tika pārkāpts sacīkstes princips un pārkāptas manas procesuālās tiesības uz aizstāvību.

Man arī ir saprotams, ka prokuratūrai, veicot pierādījumu savākšanu un procesuālo nostiprināšanu, lai pieradītu apsūdzētā vainu, ir jānoskaidro un jāņem vērā apsūdzēto gan apsūdzošie, gan attaisnojušie pierādījumi, un tā nedrīkst ignorēt attaisnojušus pierādījumus un vēl vairāk tos slēpt. Tā kā Latvijas KPL neparedz nekādus mehānismus aizstāvjiem veikt izmeklēšanas darbības, un tiem ir liegta iespēja pieprasīt pierādījumus no vairākām institūcijām, apsūdzības pierādījumiem jābūt pilnīgiem un vispusīgiem, jo aizstāvība var balstīties pārsvarā uz apsūdzības savāktiem pieradījumiem. Šajā gadījumā nav runa par aizstāvības pierādījumiem, jo tikai pēc iepazīšanas ar apsūdzības pierādījumiem pilnā apjomā aizstāvība lems, kurus no tiem izmantot aizstāvībā, vai pamatojoties uz tiem mēģināt pieprasīt citus pierādījumus, vai arī lūgt tiesu pieprasīt citus pieradījumus, kuri jau tiks uzskatīti par aizstāvības pierādījumiem. Nedrīkst pastāvēt situācija, ka tiesai nodotā krimināllietā atrodas tikai liecinieku un cietušo papildu liecības, un pat pēc iepazīšanas ar arhīva lietas materiāliem ir konstatēts, ka tajā arī atrodas cietušā J. Krūmiņa papildu liecības, neskatoties uz to, ka ar viņu saistīto epizodi šobrīd jau sāk izskatīt tiesa. Kur atrodas viņa un vēl citu cietušo un liecinieku sākotnējās liecības, nav saprotams, kā arī nav saprotams, kāpēc kriminālprocesā Nr. 12812003205 atrodas J. Krūmiņa un viņa jurista A. Eglīša liecības, kaut gan viņi saistīti ar „Lattransnafta” epizodi, kuru šobrīd izskata tiesa (vismaz procesa virzītājs A. Mežsargs nav atbildējis, ka kriminālprocesā Nr. 12812003205 nav tiesas pieprasījumā norādītas liecības, no kā izriet, ka tās tur tomēr ir).

Man ir iebildumi pret tiesas sēdes priekšsēdētaja rīcību stādīt jautājumu par tiesas izmeklēšanas uzsākšanu brīdī, kad minētais rupjš procesuālais pārkāpums netika novērsts (netika saņemti no prokuratūras pieprasīti materiāli), kas deva priekšrocību prokuratūrai salīdzinot ar aizstāvjiem. Līdz ar to tika pārkāpts sacīkstes princips un pārkāptas manas procesuālās tiesības uz aizstāvību. Man ir iebildumi pret to, ka pēc prokuratūras 2009.g. 01.aprīļa Rīgas apgabaltiesas atbildes Nr. 3/2-5-67-09 uz tiesas sēdes priekšsēdētaja 2009.g. 17.marta pieprasījumu LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajiem departamentiem, kas ir balstīts uz tiesas 2009.g. 13. marta lēmumu, saņemšanas, tiesas sēdēs priekšsēdētājs nebija vispār reaģējis uz to, ka prokuratūra atklāti atteicās pildīt tiesas lēmumu, neskatoties uz to, ka par tiesas lēmuma nepildīšanu paredzēta kriminālatbildība, kā arī nebija reaģējis uz to, ka prokuratūras atbildē ir pieļauta atklāta necieņa pret tiesu, norādot, ka tiesas sēdes priekšsēdētaja pieprasījumam trūkst tiesiskuma.

Bez tam man ir iebildumi pret tiesas sēdes priekšsēdētāja rīcību stādīt jautājumu par tiesas izmeklēšanas uzsākšanu brīdī, kad ar tiesas lēmumu tika apmierināts aizstāvju lūgums iepazīties ar arhīva lietas materiāliem, pēc kā loģiski bija jādod pusēm iespēja izteikt lūgumus par arhīva lietas materiālu pievienošanu izskatāmai krimināllietai, bet tiesas sēdes priekšsēdētājs to nebija izdarījis, kaut gan tur atrodas pierādījumi, kuri var skart manu attieksmi pret izvirzīto apsūdzību.
Saskaņā ar Latvijas KPL 482.p.2.d. lūdzu manus iebildumus ierakstīt tiesas sēdes protokolā.

Ar cieņu,
2009.g. 18.maijā

Aivars Lembergs

Publicēts lapā: 20.05.2009