Kalendārs

Uzņēmēja Anša Sormuļa aizstāves lūgums Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai par tiesībām izprasīt vecā kriminālprocesa materiālus, iesniegts: 16.02.2009

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai

apsūdzētā Anša Sormuļa aizstāves
zvērinātas advokātes
Sandras Slejas
prakses vieta Brīvības iela 52-8, Rīga, LV 1011

lūgums
krimināllietā Nr. K04-378/08-12 (kriminālprocess Nr. 12812001408)

Lūdzu izprasīt no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras kriminālprocesa Nr. 12812003205 materiālus, atļaut man iepazīties ar šiem materiāliem (mans orderis atrodas kriminālprocesa materiālos) un izdarīt Anša Sormuļa aizstāvībai nepieciešamo dokumentu kopijas pievienošanai šodien izskatāmās krimināllietas materiāliem.

Šādu lūgumu pamatoju ar sekojošo:

Pirmstiesas izmeklēšana šodien izskatāmajā krimināllietā ir ilgusi 51 darba dienu, izmeklēšanas laikā, kā redzams no lietas materiāliem, ir veiktas 77 izmeklēšanas darbības.

Ar kriminālprocesa virzītāja 2008.gada 15.maija lēmumu no kriminālprocesa Nr. 12812003205, kurš uzsākts 2005.gada 3.oktobrī, izdalīts kriminālprocess Nr.12812001408, kurā 2008.gada 26.jūnijā un 1.jūlijā Ansim Sormulim izsniegta apsūdzība. Savukārt kriminālprocess Nr. 12812003205 ir 1999.gadā uzsāktās un 2003.gadā atjaunotās pārbaudes lietas rezultāts, t.i. faktiski jau desmit gadus prokuratūra nodarbojas ar tā saukto „Ventspils amatpersonu lietu”. Domājams, ka nav šaubu, ka šo desmit gadu laikā prokuratūra ir veikusi tūkstošiem izmeklēšanas darbību, kuras ir attiecīgi dokumentētas lietas materiālos.

TĀTAD faktiski visas izmeklēšanas darbības ir veiktas kriminālprocesa Nr.12812003205 un pārbaudes lietu ietvaros, ko apliecina arī no kriminālprocesa Nr.12812003205 izdalīto dokumentu skaits – vairāk kā 10 tūkstoši.

Savukārt kriminālprocesā Nr.12812001408 veiktajā pirmstiesas izmeklēšanā galvenokārt veiktās procesuālās darbības attiecas uz apsūdzību izsniegšanu, lietas materiālu izsniegšanu, raksturojumu saņemšanu un papildus materiālu izprasīšanu no kriminālprocesa Nr. 12812003205 procesa virzītāja.

TĀTAD Prokuratūra apzināti ir noslēpusi no tiesas un aizstāvības lietas materiālus, kuri apgāž apsūdzību, aizsedzot savas, iespējams, nelikumīgās darbības aiz termina „izmeklēšanas noslēpums”.

Manipulējot ar tiesību normu, kura pieļauj kriminālprocesa sadalīšanu, Prokuratūra ir radījusi sev izdevīgu situāciju, kad ir iespējams noslēpt no tiesas un aizstāvības pirmstiesas laikā iegūtos lietas materiālus (liecības, dokumentus), motivējot savu rīcību ar „izmeklēšanas noslēpumu”, tai pat laikā neļaujot tiesai gūt vispusīgu un pilnīgu priekšstatu par desmit gadus ilgušās izmeklēšanas virzību, krimināllietā iesaistīto personu (liecinieku un cietušo) lomu ne tikai senajos notikumos, bet arī izmeklēšanas gaitā un virzībā.

2008.gada 31.jūlijā kriminālprocesa Nr. 12812001408 virzītājam Ansis Sormulis iesniedza pieteikumu, kurā norādīja, ka nolūkā pilnībā realizēt Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz aizstāvību, viņam nepieciešams iepazīties ar kriminālprocesa Nr. 12-812003205 materiāliem. Anša Sormuļa pieteikums tika pārsūtīts procesa virzītājam un ar kriminālprocesa Nr. 12-812003205 virzītāja pienākumu izpildītāja 2008.gada 6.augusta lēmumu pieteikums noraidīts pilnībā, motivējot, ka kriminālprocesā Nr. 12812001408 esot izdalīti pilnīgi visi materiāli, kas attiecas uz nodarījumiem, par kuriem viņš ir apsūdzēts.

Iepazīstoties ar manam aizstāvamajam izsniegtajiem krimināllietas materiāliem konstatēju, ka krimināllietas Nr. 12812001408 materiālos neatrodas virkne pierādījumu, kuri varētu tikt izmantoti Anša Sormuļa aizstāvībai un kuri nepieciešami Kriminālprocesa likuma 1.pantā noteiktā kriminālprocesa mērķa sasniegšanai un procesuālo pilnvaru līdzvērtības nodrošināšanai (Kriminālprocesa likuma 18.pants). Arī likums „Par tiesu varu” noteic, ka pusēm procesā ir vienādas tiesības (24.pants) un ka lietas izskatīšanas gaitā puses savas procesuālās tiesības realizē sacīkstes formā (25.pants).

Šī iemesla dēļ es 2009.gada 16.janvārī iesniedzu pieteikumu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā par atļauju iepazīties ar kriminālprocesa Nr. 12-812003205 materiāliem. Saskaņā ar „Advokātu lomas pamatprincipu” (pieņēmis 8.Apvienoto Nāciju Kongress par noziegumu novēršanu un likumpārkāpēju režīmu, Havanā, Kubā, no 1990.gada 27.augusta līdz 7.septembrim) 21.pantu – Kompetento varas institūciju pienākums ir savlaicīgi nodrošināt advokātiem pieeju atbilstošai informācijai, lietām un dokumentiem, kas atrodas to rīcībā un kontrolē, lai advokāti varētu sniegt efektīvu juridisko palīdzību saviem klientiem. Šāda piekļūšana jānodrošina visagrākajā piemērotā laikā. Līdz pat šim brīdim Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurori, aizbildinoties ar terminu „izmeklēšanas noslēpums” šo pienākumu nav izpildījuši un 2009.gada 21.janvārī noraidīja manu lūgumu, t.i. skaidri un nepārprotami norādot, ka ne man, ne manam aizstāvamajam nav tiesību noskaidrot patiesību lietā, tādēļ esmu spiesta lūgt tiesai izprasīt no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras visus kriminālprocesa Nr.12-812003205 materiālus, atļaut man ar tiem iepazīties un izdarīt nepieciešamos izrakstus un dokumentu kopijas, lai konkrētās lietas iztiesāšana notiktu taisnīgi, objektīvi un Ansim Sormulim netiktu liegts realizēt savas tiesības uz aizstāvību.

Savus apgalvojumus par nepieciešamību iepazīties ar kriminālprocesa Nr. 12-812003205 materiāliem un par kriminālprocesa Nr. 12-812003205 materiālu tendenciozu un apsūdzībai izdevīgu izdalīšanu varu pamatot ar sekojošiem konkrētiem pierādījumiem:

Faktu, ka procesuālas darbības to notikumu sakarā, par kuriem Ansim Sormulim ir izvirzīta apsūdzība, ir notikušas laika periodā kopš 1999.gada pierāda šodien izskatāmās lietas materiālos esošas ziņas: atsevišķu kriminālprocesā iesaistīto personu paskaidrojumi prokuratūrai 1999. un 2000.gados – lietas materiālos ir vismaz 19 izmeklēšanas darbību rezultātā iegūti materiāli, kas atrodas Ģenerālprokuratūras rīcībā pirms kriminālprocesa Nr. 12-812003205 uzsākšanas 2005.gada 3.oktobrī. Par šādu dokumentu esamību ziņas atrodas 1.sēj.l.l.8, 6.sēj.l.l.109, 88.sēj.l.l.140, 63.sēj.l.l.1, 67.sēj.l.l.219,l.l. 223, 74.sēj.l.l.120, l.l.147, 76.sēj.l.l.13, 79.sēj.l.l.1, 81.sēj.l.l.89, l.l.90, tomēr krimināllietas Nr.12812001408 materiālos nav atrodamas ziņas, par to, kā šī pārbaude ir beigusies.

Fakts, ka 2000.gada 8.maija lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu ir atrodams krimināllietai Nr. 12812001408 pievienotās krimināllietas Nr. 12812001608 materiālos, vēl jo vairāk apliecina manu pārliecību, ka Anša Sormuļa apsūdzības lietā dokumenti ir atlasīti tikai un vienīgi ar apsūdzošu tendenci (lēmumu par lietu apvienošanu pieņēma tiesa un procesa virzītājs nevarēja būt pārliecināts, ka lēmums par lietu apvienošanu tiks pieņemts, pie tam katram no apvienotajiem kriminālprocesiem bija cits procesa virzītājs un kriminālprocesa Nr. 12812001408 procesa virzītāja rīcībā nevarēja – vai vismaz nedrīkstēja – būt informācija par kriminālprocesā Nr. 12812001608 iekļautajiem dokumentiem) – tas nozīmē, ka procesa virzītāja rīcībā ir visi materiāli, kas prokuratūrā ir iegūti kopš 1999.gada pārbaudes lietas uzsākšanas, bet krimināllietai, kurā apsūdzēts ir Sormulis, prokurors, pārkāpjot „Prokuroru lomas vadlīnijas” (pieņēmis 8.Apvienoto Nāciju Kongress par noziegumu novēršanu un likumpārkāpēju režīmu, Havanā, Kubā, no 1990.gada 27.augusta līdz 7.septembrim) 12.pantu – „Prokuroriem, saskaņā ar likumu, ir jāpilda savi pienākumi taisnīgi, konsekventi, bez kavēšanās, jārespektē un jāaizsargā cilvēka cieņa un jāatbalsta cilvēka tiesības, tādejādi palīdzot nodrošināt atbilstošu procesu un raitu kriminālās tiesvedības sistēmas funkcionēšanu”;
13.pantu – „Pildot savus pienākumus prokuroriem ir: …. (b) jāaizsargā sabiedrības intereses, jādarbojas objektīvi, atbilstoši jāņem vērā aizdomās turētā un cietušā stāvoklis un jāpievērš uzmanība visiem atbilstošiem apstākļiem, neskatoties uz to, vai tie darbojas aizdomās turētā labā vai ļaunā”;
14.pantu – „Prokurori nedrīkst uzsākt vai turpināt vajāšanu vai viņiem ir jāpieliek visas pūles, lai apturētu procesu, ja objektīva izmeklēšana parāda, ka apsūdzība nav pamatota”, dokumentus pievieno pēc viņam vien zināma atlases principa, liedzot Ansim Sormulim iespēju sevi pilnvērtīgi aizstāvēt.

2003.gadā, iespējams, pēc Arnolda Laksas iesnieguma saņemšanas, pārbaude ir atsākusies, tomēr no lietas materiāliem nav redzams, kādas darbības ir veiktas, lai A.Laksas 2003.gada 22.maija (74.sēj.l.l.1, 88.sēj.l.l.62) iesniegumā norādītais tiktu pārbaudīts. Vienīgās procesuālās darbības, kas atspoguļotas krimināllietas materiālos, ir A.Gulbja papildus paskaidrojumu pieņemšana 2003.gada 18.septembrī un 16.decembrī. Ievērības vērts ir arī fakts, ka krimināllietas materiālos atrodas A.Laksas iesniegums, bet iesniegumā norādītais „Iespējamo nelikumīgo darbību apraksts” lietas materiāliem pievienots nav. Kaut arī Ansis Sormulis 2003.gadā jūnijā, septembrī un oktobrī ir sniedzis paskaidrojumus Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, viņa paskaidrojumi lietas materiālos neatrodas.

Lietas materiālos neatrodas lēmums par kriminālprocesa Nr. 12-812003205 uzsākšanu, līdz ar to nav iespējams izdarīt secinājumus par šī lēmuma pamatotību, kā arī nav iespējams konstatēt par kādu iespējamu noziedzīgu nodarījumu kriminālprocess ir ticis uzsākts un kādas procesuālas darbības kriminālprocesa ietvaros ir veiktas (atskaitot ziņas, kura iekļautas visai savdabīgi aizpildītajā kriminālprocesa reģistrā, kura apliecināta kopija atrodas 1.sējuma 8.lapā).

Cietušais Ainārs Gulbis 2003.gada 18.septembrī prokuratūrā sniedzis papildus paskaidrojumus (79.sēj.l.l.1), savukārt sākotnējie paskaidrojumi vai liecības šīs krimināllietas materiālos neatrodas.

Krimināllietas materiālos atrodas 8 cietušā Valentīna Kokaļa nopratināšanas protokoli (gan liecinieka, gan cietušā statusā). Pirmais lietas materiālos esošas V.Kokaļa pratināšanas protokols datēts ar 2007.gada 21.martu (2.sēj.l.l.), bet šis ir liecinieka papildus nopratināšanas protokols. Lietas materiālos neatrodas sākotnējās V.Kokaļa liecības.

Arī cietušais Vladimirs Krastiņš, būdams nopratināts kā liecinieks 2008.gada 11.janvārī (6.sēj.l.l.4) liecina par savām iepriekš – 2006.gada 8.decembrī sniegtajām liecībām, kuras, kā var noprast no 2008.gada 11.janvāra protokola teksta, tiek būtiski grozītas. Tomēr 2006.gada 8.decembra nopratināšanas protokols lietas materiālos neatrodas, līdz ar to nav iespējams izvērtēt pretrunas iepriekš sniegtajās liecībās, nav iespējams izvērtēt, kādā apmērā un kādu iemeslu dēļ liecības tiek mainītas apsūdzībai par labu.

2008.gada 7.maija nopratināšanas protokolā (67.sēj.l.l.219) cietušais V.Krastiņš atsaucas uz paskaidrojumiem, kurus 2003.gada 3.decembrī un 2003.gada 18.jūlijā viņš sniedzis prokuroriem A.Mežsargam un I.Paeglei. Krimināllietas materiālos šie paskaidrojumi neatrodas. Arī šie paskaidrojumi ir būtiski konkrētās krimināllietas objektīvai un pareizai iztiesāšanai, jo, kā jau norādīju iepriekš, ja šajos paskaidrojumos ir būtiskas pretrunas ar liecībām, kuras sniegtas 2008.gadā, ir nepieciešams noskaidrot šo pretrunu apjomu un cēloni.

Cietušais Jūlijs Krūmiņš, būdams nopratināts 2008.gada 7.janvārī (6.sēj.l.l.147) atsaucas uz savām iepriekš sniegtajām liecībām, bet lietas materiālos šādas, pirms 2008.gada 7.janvāra sniegtās liecības neatrodas.

Līdzīga ir arī situācija ar liecinieka Šķibeļa liecībām – lietas materiālos atrodas tikai liecinieka papildus nopratināšanas protokoli (5.sēj.l.l. 211, 241, 261, 89.sēj.l.l. 179), bet sākotnējo liecību nav. Anša Sormuļa aizstāvībai it sevišķi svarīgas ir liecinieka Jura Šķibeļa liecības, jo tās apsūdzībā pēc KK 164.p.3.d. un 17.p.6.d. ir norādītas faktiski kā vienīgais pierādījums viņa vainai. Aizstāvībai nav citu iespēju atspoguļot notikumu gaitas patieso ainu kā vien lūgt tiesai uzlikt par pienākumu procesa virzītājam atļaut iepazīties ar kriminālprocesa Nr. 12-812003205 materiāliem un izdarīt no tiem nepieciešamos izrakstus un kopijas.

Krimināllietas materiālos atrodas 24 šjā kriminālprocesā apsūdzētā Ginta Laiviņa-Laivenieka nopratināšanas protokoli (G.Laiviņš-Laivenieks ticis nopratināts gan kā aizdomās turētais, gan kā apsūdzētais, gan arī kā liecinieks), tomēr ir skaidri redzams, ka lietas materiālos neatrodas visi G.Laiviņa-Laivenieka nopratināšanas protokoli, jo 3.sējuma 38.lapā ir 2008.gada 3.marta aizdomās turētā papildus nopratināšanas protokols, tātad nav šaubu, ka Gints Laiviņš Laivenieks pirms 2008.gada 3.marta ir sniedzis liecības prokuratūrā būdams aizdomās turētās personas statusā, bet lietas materiālos neatrodas 2007.gada 14.februāra (kā tas izriet no kriminālprocesa Nr.12-812003205 reģistra – 1.sēj.l.l.8) lēmums par Ginta Laiviņa Laivenieka atzīšanu par aizdomās turēto, kā arī ir maz ticams, ka kopš kratīšanas izdarīšanas pie G.Laiviņa Laivenieka, 2007.gada 14.-15.februārī līdz nopratināšanai 2008.gada 3.martā (t.i vairāk kā gada laikā) procesa virzītājs ar šīs personas piedalīšanos nav veicis nekādas procesuālās darbības (atskaitot aresta noņemšanu Ginta Laiviņa Laivenieka mantai).

Jāatzīmē arī, ka krimināllietas materiālos neatrodas apsūdzētā Ginta Laiviņa Laivenieka 2008.gada 24.aprīļa papildus nopratināšanas protokols ar pielikumiem, kurš gan ar procesa virzītāja lēmumu (1.sēj.l.l.211) no kriminālprocesa Nr 12812003205 ir izdalīts pievienošanai šīs krimināllietas materiāliem, bet lietas materiālos neatrodas. Gluži dabisks ir jautājums – kur šīs liecības atrodas un kādēļ tās ir noslēptas no tiesas un aizstāvības? Vai šīs liecības ir tik neizdevīgas apsūdzībai?

To, ka no krimināllietas Nr.12-812003205 materiāli ir izdalīti tendenciozi un ar apsūdzošu mērķi, izdalot tikai daļu lietas materiālu, kas nedod pilnīgu pārskatu par notikumu gaitu un pierādījumiem lietā, apliecina, arī tas, ka krimināllietas 98.sējumā l.l.97-103 atrodas liecinieka R.Meroni 2006.gada 29.jūnija nopratināšanas protokols, no kura redzams, ka „Nopratināšana tiek pārtraukta plkst.12.40 sakarā ar liecinieka vēlmi izdarīt paziņojumu izmeklēšanai. Pēc paziņojuma iesniegšanas un izskatīšanas pratināšana tiek atjaunota plkst.13.10.” Lietas materiālos R.Meroni iesniegtais paziņojums neatrodas. Šīs nopratināšanas laikā liecinieks atsaucas uz savu prokuratūrai adresētu iesniegumu (l.l.98), bet šāds iesniegums lietas materiālos neatrodas, lietas materiālos neatrodas arī liecinieka R.Meroni paskaidrojums, uz kuru viņš atsaucas 2006.gada 29.jūnija nopratināšanā.

Lietas materiālos – 85.sējums 132-133. lapa atrodas kriminālprocesa Nr.12-812003205 procesa virzītāja 2007.gada 17.decembra Ierosinājums Rīgas Centra rajona tiesai par lēmuma par aresta uzlikšanu mantai apstiprināšanu. Ierosinājumā ir atsauce uz liecinieka R.Meroni 2006.gada 30.jūnijā sniegtajām liecībām, 2007.gada 4.decembrī iesniegto tabulu un 2007.gada 22.novembra nopratināšanas protokolu, krimināllietas materiālos neatrodas ne R.Meroni 2006.gada 30.jūnija, ne 2007.gada 22.novembra nopratināšanu protokoli, ne arī it kā iesniegtā tabula.

92.sējuma l.l.71atrodas prokurora vēstule, adresēta zvērinātam advokātam D.Škutānam, kurā cita starpā norādīts „Atbilstoši Šveices advokāta Rūdolfa Meroni norādījumiem un saskaņā ar mūsu 2008.gada 7.jūlija telefonsarunas laikā panākto vienošanos..”. Krimināllietas materiālos neatrodas liecinieka Rūdolfa Meroni norādījumi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Pie 2008.gada 5.jūnija nopratināšanas (93.sēj.l.l.157-161) liecinieks Rūdolfs Meroni ir iesniedzis virkni dokumentu, bet nopratināšanas protokolam iesniegtie dokumenti pievienoti nav.

Liecinieks Ilmārs Krūms 2007.gada 28.novembrī, sniedzot papildus liecības procesa virzītājam A.Mežsargam (81.sēj. l.l.168 ) atsaucas uz liecībām, kuras sniegtas 2007.gada 10.maijā. 10.maija liecības lietas materiālos neatrodas. Savukārt lietas materiālos – 42.sēj.l.l.30-31 atrodas liecinieka Agra Eglīša 2008.gada 8.janvāra papildus nopratināšanas protokols. Citi A.Eglīša nopratināšanas protokoli lietas materiālos neatrodas (arhīva lietas dokumentu sarakstā norādīts, ka arhīva lietā atrodas liecinieka Agra Eglīša 2007.gada 11.septembra nopratināšanas protokols).

Arī liecinieks Jānis Gobiņš 2007.gada 2.aprīļa nopratināšanā (81.sēj.l.l.89-90) atsaucas uz saviem 2003.gada 17.jūlija un 2004.gada 29.marta paskaidrojumiem, kuri pie tam lieciniekam tiek uzrādīti un viņš par tiem sniedz liecības. Šie paskaidrojumi lietas materiālos neatrodas, kā arī lietā nav ziņu, vai liecinieks Gobiņš Prokuratūrā ir sniedzis vēl kādas citas liecības.

Lietas 81.sējuma 144.lietas lapā atrodas liecinieka A.G.Kreitusa papildus nopratināšanas protokols, sākotnējās liecības lietas materiāliem pievienotas nav.

Arī liecinieka Oļega Stepanova sākotnējo nopratināšanas protokolu lietas materiālos nav. 76.sējuma 241.lietas lapā atrodas ar 2007.gada 12.martu datēts liecinieka papildus nopratināšanas protokols.

Krimināllietas materiālos – 81.sējums, lietas lapa 1 atrodas liecinieces Ainas Bataragas papildus nopratināšanas protokols, savukārt sākotnējo nopratināšanas protokolu lietā nav. 2008.gada 8.jūlija nopratināšanā (89.sēj.l.l.64-65) lieciniece G.Grasmane liecina „Es pilnīgi palieku pie savām liecībām, kuras devu kriminālprocesā Nr. 12-812003205, kad vairākkārt tiku pratināta kā aizdomās turētā”, tomēr krimināllietas materiālos atrodas tikai vēl viens šīs liecinieces papildus nopratināšanas protokols 2008.gada 30.janvārī (3.sēj.l.l.130).

No lietas materiāliem (81.sēj.l.l.68-69) izriet, ka 2007.gada 21.februārī liecinieks Jānis Blažēvičs procesa virzītājam ir iesniedzis iesniegumu, arī šis dokuments lietas materiālos neatrodas.

Savukārt no liecinieka Alastair Teare 2007.gada 18.oktobra papildus nopratināšanas protokola (sākotnējās liecības lietas materiālos neatrodas), kas atrodas 98.sēj, l.l. 141-144 redzams, ka liecinieks iesniedz procesa virzītājam datora cietos diskus, DVD un CD diskus. Šo priekšmetu iesniegšana nav nekādā veidā dokumentēta, līdz ar to, pilnīgi neizprotami ir nopratināšanas protokolam sekojošie apskates protokoli, jo nav iespējams pārbaudīt apskatīto priekšmetu autentiskumu un izcelsmi.

Viss augstāk norādītais apliecina, ka, izdalot materiālus no kriminālprocesa Nr. 12-812003205, ir veikta rūpīga liecinieku liecību atlase, izdalītajam kriminālprocesam pievienojot tikai tās liecības, kuras ir izdevīgas apsūdzībai, tādejādi liedzot Ansim Sormulim realizēt Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos tiesību aktos noteiktās tiesības uz aizstāvību, kas ir viena no būtiskākajām cilvēka pamattiesībām. Neiepazīstoties ar kriminālprocesa Nr. 12-812003205 materiāliem nav iespējams konstatēt, vai liecinieku un cietušo sniegtās liecības nav pretrunīgas, liedzot tiesai iespēju šo iespējamo pretrunīgumu izvērtēt un izdarīt pareizus secinājums tiesai iesniegto pierādījumu sakarā.

Krimināllietas materiālos nav nevienas Laimoņa Junkera liecības, kaut gan no lietas materiāliem ir redzams, ka šādas liecības ir sniegtas – prokurors A.Mežsargs 2006.gada 19.decembra lēmumā par kratīšanas izdarīšanu neatliekamā gadījumā ir atsaucies uz iepriekš L.Junkera sniegtajām liecībām (87.sēj. l.l.137). Laimoņa Junkera liecības šajā krimināllietā Anša Sormuļa aizstāvības realizēšanai ir svarīgas, jo viņš (Junkers) bija amatpersona SIA „LatTransNafta” un a/s „Naftas Parks 100”, savukārt Sormulim ir uzrādīta apsūdzība par darbībām, kuras viņš it kā esot veicis SIA „LatTransNafta” dalībnieku sapulcēs un sakarā ar SIA „latTransNafta”dalībniekiem.

Krimināllietas materiālos nav nevienas liecinieka Iso Lenzlingera liecības, neskatoties uz to, ka materiālos ir ziņas par to, ka Lenzlingers procesā ir iesaistīts liecinieka statusā – 98.sējuma l.l.78 atrodas prokurora A.Mežsarga 2006.gada 17.jūlija lēmums par izņemšanas izdarīšanu un l.l.79 – 2006.gada 17.jūlija izņemšanas protokols. Abos dokumentos norādīts, ka Iso Lenzlingeram kriminālprocesā Nr. 12-812003205 ir liecinieka statuss, bet lietas materiālos neatrodas neviens liecinieka nopratināšanas protokols. Manuprāt, šiem dokumentiem arī ir būtiska nozīme krimināllietas iztiesāšanā, jo pamatojoties uz šī liecinieka liecībām ir pieņemti procesuāli lēmumi un veiktas izmeklēšanas darbības.

2008.gada 3.jūlija kriminālprocesa Nr.12812001408 procesa virzītāja Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu daļā (95.sēj.l.l.2) ir atsauce uz kriminālprocesā esošiem pierādījumiem, tai skaitā liecinieka Gvido Studera (Guido Studer) liecībām, savukārt lietas materiālos neatrodas neviena šī liecinieka nopratināšanas protokola (tādi nav minēti arī arhīva lietas materiālu sarakstā). Nav šaubu, ka pieņemot lēmumu kriminālprocesā Nr. 12812001408 procesa virzītāja rīcībā šīs liecības ir atradušās, pretējā gadījumā šī kriminālprocesa ietvaros pieņemtajā lēmumā nevarētu būt atsauces uz kriminālprocesā esošiem pierādījumiem – liecinieka Studera liecībām, bet, kā jau norādīju iepriekš, tiesai nosūtītās krimināllietas materiālos šīs liecības neatrodas un tās nav minētas arī arhīva lietas materiālu sarakstā.

2008.gada 23.janvārī pēc procesa virzītāja uzdevuma Ansis Sormulis kā liecinieks tika uzaicināts liecību sniegšanai Ventspils PRPP. Liecinieka statusā viņš tika nopratināts par jautājumiem, kas saistīti ar a/s „Naftas Parks”. Šīs Sormuļa liecības, kas vistiešākā mērā attiecas uz konkrēto izskatāmo lietu, lietas materiālos neatrodas, lietas materiālos neatrodas arī procesa virzītāja uzdevums Ventspils PRPP, līdz ar to nav iespējams secināt, kāds ir bijis procesa virzītāja uzdevums. Pie tam policijā Sormuli informēja, ka procesa virzītājs esot uzdevis liecinieka statusā nopratināt visas SIA „LatTransNafta” un a/s „Naftas Parks 100” amatpersonas. Arī šo liecinieku liecības krimināllietas materiālos neatrodas (nopratināšanu veica A.Jostmane, Ventspils PRPP, 29.kabinets).

Krimināllietas materiālos – 70.sēj.l.l.1 atrodas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša M.Vīganta 2006.gada 19.decembra Lēmums par kratīšanas izdarīšanu Ventspilī, Talsu ielā 50-19. No Lēmuma teksta redzams, ka izmeklēšanas tiesnesim ir iesniegti pierādījumi par to, ka : „G.Grasmane (..) veic (..) Anša Sormuļa naudas līdzekļu aprites darījumu uzskaiti, elektronisko maksājumu uzdevumu sastādīšanu, nosūtīšanu kredītiestādēm šo personu vārdā vai pārstāvot tās”. Neviens pierādījums šādam apgalvojumam šodien izskatāmās krimināllietas materiālos neatrodas.

Kā jau esmu norādījusi sava lūguma sākuma daļā, viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir procesuālo pilnvaru līdzvērtība (KPL 18.pants). No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 9.jūlijā (93.sēj.l.l.168) un 14.jūlijā (98.sēj.l.l.167) kriminālprocesa Nr. 12812001408 procesa virzītājs ir pieprasījis ziņas un dokumentus kriminālprocesa Nr.12812003205 procesa virzītājam. Īpašu interesi izraisa 2008.gada 14.jūlija pieprasījums, no kura redzams, ka kriminālprocesa Nr. 12812001408 procesa virzītāja rīcībā ir plaša un precīza informācija par dokumentiem, kas atrodas kriminālprocesā Nr.12812003205. (līdzīgs pieprasījums izdarīts arī 2008.gada 11.jūlijā kriminālprocesa Nr. 12812001608 procesa virzītājam – 95.sēj.l.l. 240, kurš arī, protams, tajā pat dienā – 11 jūlijā ir apmierināts – 95.sēj.l.l.241). Procesa virzītāja lūgums ir apmierināts un viņam dokumenti ir izsniegti. Savukārt man un manam aizstāvamajam, pārkāpjot Kriminālprocesa likumā noteikto procesuālo pilnvaru līdzvērtību un likumā „Par tiesu varu” noteikto pušu līdztiesības un sacīkstes principu, šāda iespēja tiek liegta.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 3. pantu „Personas tiesības uz tiesas aizsardzību” katrai personai ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības.

Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā ir noteikts, ka savas tiesības un likumiskās intereses katra persona var aizstāvēt taisnīgā tiesā. Tomēr šī tiesa nevar būt taisnīga, ja no tās apzināti tiek noslēpti prokuratūras rīcībā esošie pierādījumi, kurus ne man, ne manam aizstāvamajam iegūt nav iespējams un par kuru esamību ir pārliecinoši pierādījumi, t.i. Ansim Sormulim tiek liegtas tiesības sevi pilnvērtīgi aizstāvēt un, kā tas redzams no augstāk izklāstītā, tā ir valsts apsūdzības taktika, izraujot no konteksta atsevišķus lietas materiālus, apsūdzēt viņu smaga nozieguma izdarīšanā, nostādot viņu nelīdzvērtīgā situācijā tiesas priekšā, kas, savukārt ir klajā pretrunā ar „Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas” (ANO Ģenerālā Asambleja pieņēmusi 1948.gada 10.decembrī) 10.pantu – „Ikvienam viņa tiesību un pienākumu noskaidrošanai, kā arī viņam izvirzītās apsūdzības pamatotības noteikšanai, ir tiesības, lai viņa lietu atklāti un, ievērojot visas taisnīguma prasības, uz pilnīgas līdztiesības pamata izskatītu neatkarīga un objektīva tiesa” un 11.pantu „Katram, kas ir apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu atklātā tiesas procesā, kurā viņam ir bijušas nodrošinātas visas savai aizstāvībai nepieciešamās garantijas”, kā arī „Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām” (Pieņemts un atklāts parakstīšanai, ratifikācijai un pievienošanai ar ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju 1966.gada 16.decembrī) 3.pantam – „Izlemjot jebkuru pret viņu ierosinātu krimināllietu, katram ir tiesības uz minimālajām garantijām pilnīgas vienlīdzības apstākļos”.

Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteikts, ka kriminālprocesu veic ievērojot starptautiski atzītas cilvēktiesības un ka cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi un tikai KPL noteiktajā kārtībā un atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un bīstamībai (KPL 12.p.1., 2.d.). Kā jau esmu norādījusi iepriekš, tiesības uz aizstāvību ir viena no starptautiski atzītajām cilvēka pamattiesībām, kuru ierobežot drīkst tikai īpašos gadījumos, pastāvot īpašiem apstākļiem, pastāvot sabiedrības drošības apdraudējumam. Man nav zināmi apstākļi, kas varētu izraisīt sabiedrības drošības apdraudējumu gadījumā, ja tiktu realizētas Anša Sormuļa tiesības uz aizstāvību. Ja ziņas par šādu sabiedrības drošības apdraudējumu ir valsts apsūdzības uzturētāju rīcībā, nav šaubu, ka viņu pienākums ir par to informēt tiesu pirms tiks izlemts manis pieteiktais lūgums .

Sabiedrības ieguvums no tā, ka valsts strikti nodrošina indivīda starptautiski atzītās cilvēka tiesības (tai skaitā tiesības uz aizstāvību), ka valsts apsūdzība neliek šķēršļus taisnīgai tiesai, neapšaubāmi ir neizvērtējami lielāks nekā no tā, ka aiz termina „izmeklēšanas noslēpums” tiek slēpta krimināllietas tendencioza, neobjektīva un vienpusīga izmeklēšana, kas notikusi Prokuratūras darbinieku vai nu neprofesionālas vai politiski motivētas rīcības rezultātā.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 17.pantu viens no lietas izskatīšanas pamatprincipiem ir objektīvās patiesības noskaidrošana, pie tam tiesa faktus var konstatēt, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, tātad, lai būtu iespējams noskaidrot objektīvo patiesību šajā konkrētajā lietā, ir nepieciešams, lai tiesa varētu iepazīties ar visiem materiāliem, kas attiecas uz konkrēto izskatāmo lietu un uz konkrēto Ansim Sormulim izvirzīto apsūdzību, tādēļ nav pieļaujams, ka tiesas un aizstāvības rīcībā tiek nodota tikai daļa no gandrīz 10 gadu laikā iegūtajiem materiāliem, dokumentiem un liecībām, kas ir prokuratūras rīcībā, pie tam, atlasot šos dokumentus ar apsūdzošu tendenci, pilnībā ierobežojot tiesības uz aizstāvību. Domājams, ka slēpjoties aiz tiesību normas par izmeklēšanas noslēpumu, prokuratūra nedrīkst noslēpt no tiesas lietas materiālus, kuri var tikt izmantoti Anša Sormuļa aizstāvībai.

Ievērojot augstāk izklāstīto, nolūkā nodrošināt Ansim Sormulim Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām, Latvijas Republikas Satversmē, likumā „Par tiesu varu”, Kriminālprocesa likumā, kā arī citos starptautiskajos tiesību aktos garantētās tiesības uz aizstāvību, kas ir viena no cilvēka pamattiesībām

lūdzu:

Izprasīt no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras kriminālprocesa Nr. 12-812003205 materiālus un pēc materiālu saņemšanas atļaut man iepazīties ar šiem materiāliem un izdarīt nepieciešamās kopijas pievienošanai kriminālprocesa Nr. 12812001408 lietas materiāliem.

Rīgā, 2009.gada 16.februārī

Sandra Sleja
zvērināta advokāte

Publicēts lapā: 17.02.2009