Kalendārs

Ostas nemiera cēlāju intereses (15.02.2009)

Foto: AFI

Foto: AFI

Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs
Laikraksta „Diena” 30. janvāra publikācijā „Nemiera osta” es tieku vainots Ventspils ostas attīstības kavēšanā, jo es esot „saimnieks”, bet viens „saimnieks”-tas ir slikti, skaidro Diena. Tā kā šādu viedokli jau vairākus gadus izplata tie, kurus Diena sauc par oponentiem, bet es par šakāļiem, tad nav ne mazāko šaubu par to, no kurienes Dienai nākusi informācija šāda viedokļa „pamatošanai”.

Pret mani organizētās aktivitātes īsi pirms kārtējā tiesas procesa, kas sāksies 16. februārī, ir saprotamas. Viena lieta ir liecību sniegšana labvēlīgā gaisotnē, sarunā pie glāzes restorānā pietuvinātam prokuroram, kurš nemaz nevēlas neko pajautāt par nepatīkamām tēmām. Pavisam cita – tiesas priekšā, kur jautājumus uzdos ne tikai savs prokurors, bet arī advokāti, tiesnesis, galu galā arī pats, vēl nesenā pagātnē esošais, biznesa partneris. Šāda perspektīva ir maz rožaina, tā padara vienu otru personāžu nervozu, kamēr manī nostiprina mieru un pārliecību – es jau tam visam vienreiz esmu izgājis cauri.

Tāpat kā savās liecībās, kuru patiesums tūlīt būs jāpierāda tiesas priekšā, arī atsevišķās publikācijās šiem galma ākstiem parādās apbrīnojami atmiņas traucējumi un nekompetence pat elementārās lietās. Tā kā elementāru faktu kļūdas demonstrē arī Dienas publikācijas autors, tas tikai vēl vienu reizi apstiprina publikācijas patiesos iemeslus. Piemēram, Dienas autors apgalvo, ka „visu pēc neatkarības laiku naftas tranzīts caur Ventspili stabili pieauga, līdz 2001.gadā sasniedza 37,9 miljonus tonnu”. Gari neskaidrojoties par apgalvojumu „stabili pieauga” (kas rada iespaidu par vieglu dzīvi, lai gan patiesībā bija jācīnās par katru tonnu sīvā konkurences cīņā), norādīšu vien uz to, ka 2001.gadā tika pārkrauti 15 miljoni tonnu pa cauruļvadu saņemtās naftas. Varu izteikt pieņēmumu, ka Dienas informācijas avotam sajuka 2001.gadā pārkrautās naftas apjoms ar Ventspils ostas kopējo apgrozījumu, kas 2001.gadā bija 38 miljoni. Bet tie jau laikam Dienasprāt ir tādi nebūtiski sīkumi, tāpat kā daudzi citi liecībās un publikācijās aizķērušies skaitļi un fakti. Zīmīga ir arī kļūda, kas ietverta apgalvojumā „arī Ventspilī gāja labi, kamēr naftas cauruļvads uz „Ventspils naftu” ļāva iekasēt lielu naudu ar minimālu piepūli”. Patiesībā Ventspils pašvaldībai nekad nav piederējusi nedz „Ventspils nafta”, nedz cauruļvads, līdz ar to pašvaldība nekad no cauruļvada nav iekasējusi „lielu naudu” nedz ar minimālu, nedz maksimālu piepūli.

Pēc piegādātās naftas maksimuma – 15 miljonu tonnu 2001.gadā, Krievija pakāpeniski sāka aizgriezt naftas krānu, dažubrīd pat precīzi par 100 000 tonnu mēnesī, lai, tā teikt, izbaudītu žņaugšanas efektu. Arī pēdējie notikumi apliecina, ne jau Ventspils vien ir izjutusi naftas krāna aizgriešanas un atgriešanas politiku – to izjuta arī „Mažeiķu nafta” un Baltkrievija, bet attiecībā uz gāzes piegādi šodien arī Ukraina un daļa no Austrumeiropas.

Pārmetumu par Ventspils ostas darbības kavēšanu atspēkot man nebūs grūti. Pirmkārt, tikai ekonomisks analfabētisms var likt vērtēt ostas attīstību un tās rezultātu pēc kopējā kravu apgrozījuma tonnās. Ir dažādi kravu veidi ar dažādu pievienoto vērtību un, piemēram, Dienas autora lobētajām akmeņogļu kravām ir viszemākā pievienotā vērtība. Otrkārt, nedz pašvaldība, nedz arī brīvosta ar konkrētu kravu piesaisti nenodarbojas, to uzdevums ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai, rūpējoties par infrastruktūras attīstību. Šajā kontekstā, ja salīdzina Ventspili ar Rīgu, kā to dara Diena, tad Rīgas ostai pagaidām vēl nav tādi kuģošanas parametri kā Ventspilij, t.i. dziļums pie šķidro kravu piestātnēm – 17,5 metri, bet pie sauskravu termināļiem – 15,5 metri.
No 2001. līdz 2008.gadam kopējais publisko un privāto investīciju apjoms Ventspils ostā ir sasniedzis 360 miljonus latu. Piesaistītas pilnīgi jaunas kravas (konteineri), uzcelti jauni termināļi (refrižeratoru, graudu, akmeņogļu, zivju). Šajā laika periodā Ventspils ir kļuvusi par galveno prāmju satiksmes ostu, nodrošinot Latvijas un Eiropas Savienības eksportētājiem un importētājiem ērtu izeju tirgos. Atklājot vairāk nekā 10 rūpniecības uzņēmumus, sākta industrializācijas programmas īstenošana, kas nozīmē, ka Ventspils osta vairs nav tikai pa cauruļvadu atpumpētās naftas pārkrāvēja. Mums prieks par Ventspils Elektronikas fabrikas, kokapstrādes rūpnīcas, stikla pakešu ražotnes „Eko Mājas”, būvmateriālu kombināta, mašīnbūves ražotnes „Bucher Schoerling”, u.c. darbību. Pavisam nesen atklāta lielākā Baltijā biodegvielas rūpnīca „Bio-venta” un darbu uzsākusi saliekamo moduļu māju ražotne.
Esam palielinājuši arī naftas pārkraušanas apjomus no 0 līdz 1,5 miljoniem tonnu – nafta tiek transportēta pa dzelzceļu. Aicinu Dienas autoru atbraukt un pārliecināties pašam, lai nebūtu jāspriež pēc Centrāltirgus sievu līmeņa pļāpām.

Taču Dienas autora ieteikumam – kravu kopējā apjoma palielināšanas nolūkā palielināt ogļu pārkraušanas apjomu – nevaru piekrist. Kā jau minēju, ogļu kravas ir ar viszemāko pievienoto vērtību, turklāt to pārkraušana rada videi lielu piesārņojumu – putekļus. Šādu kravu pārkraušana rada pamatotu neapmierinātību Ventspils iedzīvotāju vidū. Dienas lobētais „Baltic Coal Terminal” savulaik solīja, ka ogļu pārkraušanu organizēs slēgtā terminālī un, domāju, ka pret šādu pārkraušanas veidu Ventspils iedzīvotājiem lielu iebildumu nebūtu. Turpretī pašreizējais atklātais ogļu pārkraušanas veids ir diskutabls. Ventspils pašvaldība lūdza atbildīgo valsts pārvaldes institūciju – Ventspils reģionālo Vides pārvaldi organizēt sabiedrisko apspriešanu pirms atļaujas izsniegšanas piesārņojošās darbības paplašināšanai „Baltic Coal Terminal”. Četru mēnešu laikā (līdz šim brīdim) pašvaldība nav pat saņēmusi atbildi! Valsts pārvaldes institūcijai nerūp, ka tādējādi tiek pārkāpti likumi, tostarp LR Satversme.

Kāpēc demokrātiskas vērtības vārdos atbalstošais laikraksts pēkšņi tā vēršas pret pašvaldības vēlmi organizēt videi ne pārāk labvēlīga termināļa darbības sabiedrisko apspriešanu? Kāpēc, aizstāvot „Baltic Coal Terminal”, Diena uzspļauj līdz šim propagandētajiem atklātības, pilsoniskās iniciatīvas un sabiedrības līdzdalības principiem? Varu izteikt tikai pieņēmumu – Dienai intereses svarīgākas par šiem principiem.

Publicēts lapā: 15.02.2009