Kalendārs

Sveiciens ventspilniekiem Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 90.gadadienā

Ventspils ģērbonisMīļie ventiņi! Sveicu jūs Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas apaļajā 90.gadadienā!

90 gadi cilvēkam būtu cienījams mūžs. Tikai retajam izdodas piedzīvot tādu briedumu. Bet valstij 90 gadi ir tikai pats sākums – tikai mirklis mūžības priekšā, jo ceram un ticam, ka Latvija svinēs arī apaļas daudzu simtu un tūkstošu gadu jubilejas.

Kopš 1991.gada Latvija ir iespējusi daudz – ar gandarījumu var sacīt, ka Latvijas Republika ir kļuvusi atkal par valsti, ka esam atgriezušies Eiropā, ka mūsu valstī ir demokrātiska iekārta un brīva ekonomika. Taču ar to vien ir par maz. Pats svarīgākais un reizē arī grūtākais uzdevums ir prasme šo valsti pārvaldīt tā, lai pieaugtu cilvēku labklājība, attīstītos jauni uzņēmumi, veidotos jaunas darba vietas, mūsu bērni saņemtu arvien labāku izglītību, pilnveidotos veselības aprūpe, kultūras un sporta dzīve utt.

Atsaucot atmiņā to, kāda bija Ventspils pirms 18 gadiem, man ir patiess prieks un lepnums par to, ko mēs visi kopīgiem spēkiem esam sasnieguši, un kāda pilsēta ir šodien. Esmu pateicīgs ikvienam ventspilniekam par ieguldīto darbu, izteikto kritiku un priekšlikumiem pilsētas attīstībā. Tomēr pašpietiekamībai nav pamata – mums vēl daudz darāmā.

Tā ir sagadījies, ka Latvijas Republikas svētki ir iekrituši laikā, kad visā pasaulē un arī mūsu valstī cilvēkiem ir jāiztur smagi pārbaudījumi – sabrūk finanšu tirgi un bankas, izput vareni uzņēmumi, aug cenas, samazinās ienākumi un draud bezdarbs. Nepaguvām noskaitīt solītos septiņus treknos gadus, kā piezagās liesums un krīze. Tirgus ekonomikā periodiski tā gadās – bedri nomaina uzplaukums, pēc tam atkal bedre, bet pēc tam kāpums. Bēda tikai, ka šī bedre, kurā esam tagad, izskatās īpaši dziļa un to pārvarēt nāksies ar ļoti lielām grūtībām un saprātīgiem lēmumiem. Politiskām ambīcijām un neprofesionalitātei nevar būt vieta.

Ļoti bieži esmu dzirdējis cilvēkus sakām: „Es mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti.” Bet valsts jau nav nekāda partija, valdība vai parlaments, bet gan mēs visi kopā! Un ja mēs paši ievēlam tādus politiķus, kas izrādās neprašas, tad paši varam tos nākamreiz neievēlēt un izvēlēties labākus.

Latvijas Republika ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, kas nozīmē arī daļu savas suverenitātes ziedošanas kopējas lietas labā. Tas ir normāli, un savu artavu kopējai Eiropai dod gan Francija un Vācija, gan Itālija un Spānija. Taču arī Latvijai kopējas lietas labā jāziedo ne vairāk un ne mazāk, kā to dara Francija, Vācija, Itālija vai Spānija. Iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO nenozīmē, ka tagad mums salīkušu muguriņu kādam jāklanās, vai ka mums ir palikušas tiesības tikai uz karogu, himnu un nacionālo futbola komandu. Mums ir tiesības būt saimniekiem savā zemē. Tas nozīmē, ka likumus Latvijas tautas kalpiem jāpieņem pašiem, nevis jākļūst par bezierunu balsošanas mašīnu, kas tikai akceptē no svešām zemēm atvestu likumu tulkojumus un rīkojumus. Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības ne tikai uz īpašumiem un uzņēmējdarbību, bet arī, ka uzņēmīgu cilvēku gods un pienākums ir nepieļaut šīs valsts resursu iztirgošanu, neatdot svešās rokās stratēģiski svarīgas nozares, nepieļaut, ka valsts ekonomiku stūrē kādi emisāri vai komisāri, kādi ārzemju institūti vai fondu valdes.

Latvijas Republikas neatkarības jēdzienam ir duāla daba – no vienas puses tas ir pabeigts akts – 1991.gadā tā ir atgūta de facto un de jure. Tas ir faktiski un juridiski. Taču alegoriskā izteiksmē Latvijas Republikas neatkarības var būt arī vairāk un var būt mazāk, tā var būt pilnīga, un tās var nebūt nemaz. Tas ir atkarīgs no visu mūsu kopējās rīcības un no katra rīcības, domām, sajūtām atsevišķi – no tā, kāda Latvijas Republika mājo mūsu sirdīs. Kad mūsu tautieša svešumā bērns atnāk no skolas un sveicina tēvu angliski, un tēvs atbild angliski, tad Latvija satrūkstas un noraud rūgtu asaru, jo ir zaudējusi daļiņu sevis. Taču, ja nākamajā dienā tēvs un dēls sasveicinās latviski, tad daļiņa Latvijas Republikas ir atkarota – varbūt, ka šajā konkrētajā ģimenē tā ir liela, grandioza neatkarības cīņu uzvara.

Latvijas valsts – tie vispirms ir mūsu cilvēki. Katrs ar savu dzīves stāstu un pieredzi. Katrs ar savu pozīciju un iespējām. Katrs atšķirīgs un vienlaikus unikāls. Bet mēs visi piederam pie šīs valsts. Tālab valsts dzimšanas diena pirmām kārtām ir mūsu svētki.

Šajā jubilejas reizē es novēlu Jums, cienījamie ventspilnieki, sīkstumu, gara spēku un pašcieņu. Lai mūsu valsts dzimšanas dienā svētku noskaņa un saticība valda katrā ventspilnieku mājā un ģimenē!

Aivars Lembergs,

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs

Publicēts lapā: 18.11.2008