Kalendārs

Tiesa: izdruku lieta ir safabricēta (NRA, 15.01.2008.)

Vakar Centra rajona tiesa pilnībā attaisnoja policistu Arni Indriksonu, kurš tika vainots telefonsarunu izdruku nodošanā privātpersonām. Atklājies, ka lieta ir pilnībā safabricēta.

Tiesa konstatēja, ka Drošības policijas 1. (operatīvās) pārvaldes vadītājs Arnis Indriksons pirms vairākiem gadiem nav ņēmis kukuļus no toreizējā SIA Apsardzes dienests “Venta” Analītiskās daļas vadītāja Jāzepa Meikšāna un nav nodevis J. Meikšānam nevienu zvanu savienojumu izdruku. Iemesls visai vienkāršs: tās reizes, kad J. Meikšāns it kā saņēmis lapas ar zvanu savienojumu sarakstiem (un nevis sarunu ierakstus) no A. Indriksona un pretī devis 30–40 latu kukuli, A. Indriksons nekādi nav varējis satikties ar J. Meikšānu. Vienā reizē drošībnieks bija smagi salauzis kāju un viņam bijis noteikts gultas režīms, otrā reizē kopā ar ģimeni bijis atvaļinājumā ārpus Latvijas. Lai arī iztiesātā lieta kopumā skaitījusies slepena, par šiem apstākļiem runāt varot droši, jo par klasificēto informāciju var atzīt faktus, bet ne to, kas vispār nekad nav noticis.

Arī operatīvā lieta Kurmis, kas daudz pieminēta saistībā ar šo lietu, bijusi ilga un veiksmīga izmeklēšana, kuru veicot, drošībnieki tieši A. Indriksona vadībā daudzu gadu laikā atņēmuši bandītiem nelegālos naftas vada pieslēgumus desmitiem kilometru kopgarumā. Bijuši gadījumi, kad nelegālo pieslēgumu autori notverti nozieguma vietā.

Uz A. Indriksonu pirms diviem gadiem norādīja bijušais naftas vada sargātājs J. Meikšāns. Viņš tiesai centies iestāstīt, ka saņēmis sarunu izdrukas it kā Ventspils mēra Aivara Lemberga uzdevumā, kā noprotams no ārkārtīgi skopajām informācijas druskām, kādas pieejamas par lietu – tā tika izskatīta aiz slēgtām durvīm, jo iesaistīts valsts noslēpums.

Tā kā A. Indriksons nav varējis nodot sarunu izdrukas, rodas jautājums – no kurienes tad šie papīri radušies, par kuriem J. Meikšāns liecinājis. Laikā, kad parādījušās mistiskās izdrukas, J. Meikšāns skaitījies toreizējā premjera Eināra Repšes padomnieks iekšlietu jautājumos, turklāt viņi vēl šobrīd ir kaimiņi Ikšķilē. J. Meikšāna toreizējais statuss varēja viņam dot pieeju valsts noslēpumam, kas nozīmētu, ka sarunu sarakstus varētu būt izdrukājis viņš pats. Arī saistība ar Jauno laiku nav nejauša: A. Lemberga opozīciju Ventspils domē balsta Alvis Landmanis un Ojārs Grinbergs, kas ir JL biedri, un tieši šīs partijas valdīšanas laikā, kad ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš, aizsākās tā dēvētais Ojāru Grinbergu farss.

“Man nav ko slēpt, esmu ieradies šeit teikt patiesību!” pirms A. Indriksona tiesas sākuma Neatkarīgajai apgalvoja J. Meikšāns, taču no tiesas nospriestā izriet, ka viņš stāstījis tikai melus, turklāt vairākkārt mainot savas liecības. “Ja skatāmies pēc likuma, Meikšānam tagad var draudēt kriminālprocesi pēc vairākiem pantiem reizē: apzināti nepatiesas liecības sniegšana nolūkā saukt nevainīgu personu pie kriminālatbildības, starpniecība kukuļošanā, kukuļa piesavināšanās un citu cilvēku uzkūdīšana uz korupciju,” rezumēja aizstāvis zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs.

“Es policijā strādāju gandrīz 20 gadu, bet nekad vēl nebiju redzējis, ka prokuratūra sniedz tiesā lietu, ko balsta tikai uz murgiem,” A. Indriksons bija kategorisks. Darbā Drošības policijā atgriezties viņš neplānojot – šāda valsts attieksme un notikumu gaita neaicinot atgriezties iepriekšējā darbā. Viņa ģimenei pieder neliels, ar drošības un apsardzes jomu nesaistīts bizness – privātais bērnudārzs.

Raksts pārpublicēts no laikraksta „Neatkarīgā Rīta avīze” 2008.gada 15.janvāra numura

Autors: Imants LIEPIŅŠ, speciāli Neatkarīgajai

Publicēts lapā: 15.01.2008