Kalendārs

Aivars Lembergs dāvina Līvu savienībai Jāņa Prinča pieminekli

Livonijas ordeņa pilī Aivars Lembergs un Līvu (lībiešu) savienības „Līvōd Īt” valdes priekšsēdētājs Aldis Ermanbriks parakstīs līgumu par Jāņa Prinča pieminekļa dāvināšanu.

Skulptūras autors ir tēlnieks Indulis Ojārs Ranka. Pieminekli par personīgajiem līdzekļiem iegādājies un Līvu savienībai dāvina Aivars Lembergs.

Līvu savienība vienojusies ar Ventspils pilsētas domi, ka lībiešu dzejniekam, žurnālistam, ķesterim un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Princim veltītais piemineklis atradīsies Kroņa un Vasarnīcu ielas skvērā, dižā līva dzimtas vārdā nodēvētās Prinču ielas galā. Granītā veidotā skulptūra būs dāvinājums Ventspilij Pilsētas svētkos.

Viens no spilgtākajiem lībiešu tautas pārstāvjiem, Miķeļtorņa baznīcas kādreizējais ķesteris Jānis Princis seniors (1796 – 1868), dzimis Ventspils rajona Pizes (tagad – Miķeļtorņa) pagastā. Princis ir pirmais zināmais lībietis, kurš rakstītprasmi izmantojis savas dzimtās valodas pierakstīšanai. Lībiešu un latviešu grāmatniecības aizsācējs bija viens no pirmajiem savas dzimtās valodas kopējiem, kurš radīja arī jaunus vārdus jēdzieniem, kas iepriekš lībiešiem nebija aktuāli. Kopā ar dēliem 1863. gadā sarakstīta viena no pirmajām lībiešu valodā iespiestajām grāmatām – Mateja evaņģēlija tulkojums lībiešu valodas Kurzemes dialekta rietumu izloksnē. 1845. gadā izdotais dzeju krājums „Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” (grāmata tapusi kopā ar dēlu Jāni Princi jaunāko) ir otrs latviešu oriģināldzejas krājums pēc Neredzīgā Indriķa dziesmām (1806).  Darbu pie grāmatām lībiešu un latviešu valodā Princis turpinājis visu mūžu.

Tāpat Princis ar dēliem bija vieni no pirmajiem, kuri palīdzēja nosargāt Ventspili no uzbrūkošajām kāpām, tādēļ viena no Ostagala ielām nodēvēta viņa dzimtas vārdā. Jānis Princis pēdējos 24 savus mūža gadus pavadīja Ventspilī, apglabāts Cirpstenes kapos.

Līvu (lībiešu) savienība ir pateicīga Ventspils domes priekšsēdētājam par atsaucību Jāņa Prinča piemiņas iemūžināšanai. Līvu savienības valdes priekšsēdētājs Aldis Ermanbriks uzskata, ka pieminekļa atklāšana Ventspilī būs liels ieguldījums Latvijas otrās pamattautas – līvu etniskās pašapziņas saglabāšanā, un tas parāda Ventspils rūpi par līviem, rādot piemēru visai Latvijas tautai.

Pieminekļa autors tēlnieks Indulis Ranka lībiešu valodas kopēja tēla veidošanai iedvesmu smēlies kāda Prūsijas burātāja Kelterborna akvarelī gleznotā portretā.

Pēc līguma parakstīšanas notiks  „Collegium Musicum”  un kamerkora „Ventspils” koncerts I. Cinkusa vadībā. Pasākumā piedalīsies Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja Kristīne Vāgnere un Lībiešu (līvu) lietu nodaļas vecākā referente Lilita Kalnāja.

Pārpublicēts no www.ventspils.lv

Publicēts lapā: 21.06.2006